.........nu redzi- tikko skaidri un gaiši uzrakstīji tieši to pašu, ko es :)
........................................................
Un- tā sauc sab. uzskati- man sen pie kājas; bija laiks, kad sāpēja- baigi; tgd- nāk smiekls un- tikai....par tām resnajām /atvaino!/, kas, cenšoties noturēties stalti, aizgoroties k-kur, ar savām fantāzijām, nereaqlizētajām. Tas atk- ārpus konteksta, ārpus tā, kas man bija jāiztur- pliki vārdi un- tikai. Lai nu paliek. Nekad- NEVIENAM!- neesmu vēlējusi ļaunu; nemaz nezinu- kā tas ir...

.............kāds nu tur stiprums!!!!!  Vnk- nemāku /vrb- apzināti- necenšos iemācīties?/- riņķī un apkārt.... nu nav mums priekšā ne 110, ne 220, lai te mētātos ar vārdiem!!!!  Jā, es gribēju, ļoti gribēju- mīlēt to, kurš man sirsniņā dziļi, bet- ja man prakrtiski netiek dota iespēja??? Tad- ko??? Gaidīt???? Tos 220, kuru man nav, dmž.... Domā- viegli izlemt ko tādu??? Nē. Bet- dzīvot- gaidot, tikai gaidot, lai beigu galā- nesagaidītu- neko.... vai tas ir vērts tā??? Mūsu dzīves, vienīgās????............un- beigu galā- ir taču tik daudz skaista un laba, kā dēļ- vērts! .. padoties??- jā.

Mans uzskats ir ka neko nevajag gaidīt - ir jāņem tad un tajā brīdī kad tas Tev tiek dots... ar vienu noteikumu - ja Tu tiešām jūti ka tas Tev ir vajadzīgs. Pārējais viss ir mazsvarīgi. Nospļauties uz sabiedrības uzskatiem... tā ir tikai skaudība.  Man liekas ka labāk taču tomēr ir pēc tam visu mūžu nožēlot - nekā visu laiku domāt kā būtu ja būtu.

Es jau pilnībā atzīstu ka manis rakstītais arī pārsvarā bijis vienkārši tā - bla... bla... bla...
Laikam nekad neesmu bijusi tik stipra lai izteiktu tieši to - ko jūtu. Kā Tu.

......ārpus konteksta, Daiga, viss, vairāk vai mazāk, tukša papļerkstēšana, un- tikai.
.................................................................
Vai- gaidīt????- nesagaidot- NEKO!!!!!- ir baigi cēli un skaisti??? Kur- vārdiem- neseko- NEKAS?????
Vai- labāk- katrā ziņā- veselīgāk!- gūt pozitīvu lādiņu tur, kur to Tev- no sirds!- vēlas to sniegt?????........un man- tieši tāpat- no iekšām- visdziļākajām- tas nepieciešams, ļoti???? Lai- spētu atk to, kas būs drīz- jāspēj un viss???
.......................................
Es- parakstos- par realitāti. Pozitīvu :)

Tavs blogs un vēl viens - kā Tu saki bla... bla... bla... blogs lika man šodien aizdomāties. Sievietei laikam ir divas galējības. Vai nu viņa pārvērtē to kas viņai ir vai arī nenovērtē. Un zini - nonācu pie secinājuma ja sliktāk ir tad ja nenovērtē... ja nesaprot kas viņai ir... tieksme meklēt kautko labāku - tas laikam nav īpaši pareizi.

.........piekrītu, Ewa.
Tikai- te- to, kas patiesi! vēlas iepriecināt /ne tikai ar sexu foršu, kas, piekrītu, nav maznozīmīgi, nemaz!/, ir sarucis.....līdz neiespējamībai!!!! Kaut- reāli domājot- pašas jau vien- ar savu- spēju un varu visu!- esam to provocējušas- ne slikti...
.............................................
Bet- man- vienalga!- patīk zināt, ka- būs!!!!!! :)

.............es pati, Daiga, vairs nespēju!!!! to saprast!!!! Nu kur var love tā aizmiglot acis????.. uz gadiem???? .. bet- laiku tad atpakaļ nepagriezīsi, nav vērts- šaustīt sevi un tā....galvenais- dzīvot!, un- neskatoties uz visu- izbaudīt to, kas dots- tev.... kaut uz laiku! :)

zheloties nevajag....mani tracina chikstulji...bet ja kaads velas man paliidzeet kapeec liegt kadam to prieku..man patiik iepriecinaat cilveekus hhahah

Dzīvot, strādāt - priekš bērniem... nu kas tad cits - ja ne māte... bet piedevām vēl stutēt kādu - to gan es nespēju saprast. Iespējams ka vienkārši nekad tā neesmu mīlējusi lai Tevi saprastu.