Pēc viena no skaidrojumiem,Mārtiņš stājies senākā Miesmeša vietā,jo pēdējais ir "rudens vīrs",kas kauj  cūkas un žāvē gaļu.Bieži to min ar Ūsiņu,ko tas pavasarī  ir iesācis-to Mārtiņš rudenī nobeidz.Abi ir zirgu un bišu sargātāji,abiem viņiem ziedo gaili.

Mārtiņam gaili kāvu
Deviņiem cekuliem;
Tas baroja,tas sukāja
Manus bērus kumeliņus.

Pēc ticējumiem Mārtiņš reizi gadā atjāj ar zirgu aplūkot sētas un laukus.Mārtiņu pavada Mārtiņbērni,nesot sētām,laukiem un lopiem svētību un auglību.
Ar Mārtiņiem sākas budēļos iešana,kas turpinās visu ziemu līdz pat Meteņiem.
Mārtiņtēvs,zinādams,kas katrā sētā ir slikts un  kas labs,vainīgos norāj un pamāca,ka dzīvot tālāk:

Mārtiņš rāja sābru mati
Mārtenīšu vakarā;
Ko nedeva darbiniekeim,
Ko tie bija pelnījuši.

Tā kā Mārtiņš pieder pie svinamām dienām ,kas jāsvētī,tad  šajā dienā nedrīkst strādāt,jo visi lauku darbi ir pabeigti.Mārtiņvakarā nedrīkst arī adīt-tad aitām būs ragaini jēri,nedrīkst skalus  lauzt,lai aitas nelauztu kājas.
Sveicu visus Mārtiņus un novēlu viņiem izturību!

Visi saka,visi saka;
Mārtiņdiena,Mārtiņdiena;
Kad varētu Martiņdienu
Aiz ausīm noturēt!
No latviskajām sadzīves tradīcijām un godiem-Diāna Karaša.