Nū , .................tas jau pa traku biku !  

Pēc kādas skalas var izmērīt cik dzīvē ir patīkamā un nepatīkamā?Un vai tas maz ir vajadzīgs , jo var tak nepaspēt izmērīt.....   Lielākai daļai cilvēku tas nemaz neinteresē....un tas jau nav slikti....tas nav nekā

Ja patīk ciest- tad dzīvo ciešanu pilnā pasaulē... Ja nepatīk- dzīvo normālā pasaulē, interesantā, feinā pasaulē. Jā- arī tajā ir - gan labais, gan ne tik labais, un pat - pavisam draņķīgais- tomēr- ciešanas - tā ir tikai daļa( un nebūt ne tā lielākā)/

Jo labāka dzīve, jo vairāk čīkstuļu. Sevišķi grūti ir jaunajiem, kas septiņas dienas nedēļā nedara neko, bet atpūsties nav kur.

Jābūt nopietnam iemeslam ,varbūt slimībai , lai pasauli saskatītu tik drūmu ? Jāmēģina pieķerties kādai gaišai domai un vilkt sevi ārā no pesimisma !  

Te jau cilvēks pats sev elli uztaisa.Varētu padomāt,ka visriņķī apkārt viss ir tik slikts un neciešams! Kas kuram tuvāk,to arī saskata un pārejais ir mazsvarīgs.

Pasauli var izmainīt , pamainot savu attieksmi pret to . Pamēģini !

Tie,kas visvientuļāki jūtas naktī,visgrūtāk ir sagaidīt rītu.Un noticēt,ka tas,kas rakstīts pasludinājumā-"nebīsties",jo redzi,es jums pasludinu lielu prieku,kas visiem ļaudīm notiks..."-attiecas ari uz visiem un mani arī.Vai tiešām visiem?Un vai šis prieks  nozīmē atsvabināšanu arī taviem grūtumiem?Cik dīvaini!Cilvēki parasti savus grūtumus vērtē īpaši augstu un uzskata par ļoti vienreizējiem,kaut nekā jaunu uz šīs pasaules nav....

Ja pati nevari radīt sev piņemamu apkārtējo pasauli,tad ej uz baznīcu un tur Tev apskaidros,ka tā tam ir jābūt.Pēcāk varēsi trallināt enģeļu korī.

Piekrītu .Mierinājumam - nekas nav mūžīgs , viss pārejošs , arī šis posms pāries.

..........ne jau nu gluži viss, bet- 99% tmr atkarīgi no skatupunkta, kuru esi izvēlējusies. Dmž; vai- par- laimi. /paspēsi būt gana rāma un neciest- neko!- tur- zemzemē/..

Skola.....dvēselei  

Ja,nevelies,nedzivo.Kur problema....................