/bildes no neta/
Viņdien , dodoties kārtējā pastaigā ar sunCeni , šamā ,sekodama kkādām viņai vien zināmām norādēm , vedināja doties uz dīķa pusi .Lai nu tā būtu.
Apsēdos uz soliņa dīķmalā , lai pavērotu tuvīno dīķmalas koku kailo zaru grafiku , pamētātu sunCenei ,,skrienamo kociņu,, , kad šī pēkšņi izgrūda neartikulētas skaņas un piestartēja , ka lapas vien zem kājām noputēja ! Brīkš - brākš ! švīkstēja krūmi , Rexas kaucienu izbiedētas , ķērca vārnas ...Jēziņ , ka tik nebūtu kāda kaimiņu vista patrāpījusies ..., klusībā lūdzos .
Uff ! Beidzot tīrumā , arvien vairāk atraujoties no vajātājas , parādījās - liels zaķis ! Ahā ! tagad man skaidrs - tas jau mūsu dārza bieds ziemā un Rexas kaitinātājs , aizlēkšojot tai gar pašu degungalu , kad šī no niknuma ķēdi rauj pušu ...Nu , smagsvaram Rexai šamo cilpotāju nepanākt - vismaz izskriesies , nospriedu .
Sēdēt kļuva pavēsi , devos pastaigāt pa savu ,,sēņotavu,, ->>> dīķmalā 7 bērzi , 4 eglītes un dažas ,,apbērnojušās,, apses vnm ir labu labā sēņu vieta , izņemot šogadu - sausums pie vainas...
Bet tur - mūžīgs skaistums ! divu celmenēm dāsni apaugušu celmu izskatā ! Kādi divi spaiņi sanāktu uz galvošanu ! Tikai šamās jau izskatījās cienījama vecuma , tādēļ tika atstātas nākamgada ,,sēklai,, . Pēc laiciņa arī sunCene uzradās , elsodama pēc skrējiena... , tāda lūk, incanta pastaiga sanāca , pārsimt soļu attālumā no mājām .
Atslegas vārdi: ar siltu elpu rudenī4