PAR „PATRIOTISKO” DEPUTĀTI IVETU GRIGULI

Ar patiesu gandarījumu šā gada sākumā uzzināju, ka no ZZS ievēlētā deputāte Iveta Grigule ir uzsākusi aktivitātes, lai apturētu jevrika ieviešanu Latvijā. Kā atceramies, sākotnēji viņa apgalvoja, ka nepieciešamie 34 deputātu paraksti naudas reformas apturēšanai jau esot savākti, apliekot tikai iesniegt tos CVK. Tad pēkšņi izrādījās, ka SC frakcijas deputāti savus parakstus ir atsaukuši (par ko nebūtu jābrīnās, zinot šīs  - un ne tikai šīs - partijas vēlmi pēc iespējas ātrāk iznīcināt visu valstisko un latvisko, kas vēl kaut simboliski ir Latvijā saglabājies). Kā uz burvju mājiena arī Grigules kolēģi no ZZS vairs nekādu atbalstu jevrika torpedēšanas idejai neizrādīja. Tomēr pati I.Grigule gan solīja turpināt cīnīties kaut vai vienatnē un saukt palīgā tautu, ja Saeimā šai domubiedri pietiekamā skaitā neatrodas. Mani šāda nostāja iepriecināja, es portālā „draugiem.lv” nodibināju sakarus ar I.Griguli, izteicu viņai savu atbalstu un mudināju aktīvi un ātri rīkoties lietas labā. Tad nu deputāte sāka atrunāties, ka ātri rīkoties šeit nevarot, ka vajagot aprunāties ar speciālistiem, sagatavot vairākus likumprojektus un izvēlēties no tiem vispiemērotāko, kuru CVK tad vairs nevarēšot noraidīt...utt. Mani nedaudz izbrīnīja, ka deputātei ar vairāku gadu darba pieredzi ne jau viena sasaukuma Saeimā šī lieta var sagādāt grūtības, tomēr pieklājīgi piekritu viņas nostājai, cerot, ka vārdiem drīzumā sekos arī darbi.
Tā gāja dienas, nedēļas un mēneši, bet no Grigules puses vairs nekādas reālas aktivitātes nesekoja. Darbojās gan divas sabiedriskas organizācijas „Latvija par latu” un „Par latu, pret eiro”, kuras mēģināja iesniegt dažāda veida likumprojektus CVK, no kuriem tikai pēdējās, J.Sila vadītās organizācijas piedāvātās izmaiņas Satversmes 68.pantā, kas atļautu tautai pašai lemt par līgumiem ar ES un vispār dalību šajā organizācijā kā tādā, guva negribīgu akceptu no Cimdara vadītās iestādes, un tika uzsākta 30 000 notariāli apstiprinātu parakstu vākšana minētās idejas realizēšanai dzīvē. Faktiski jāatzīst, ka J.Sils izdarīja to, ko bija solījusi darīt I.Grigule, bet vairāk par tukšu mutes dzisināšanu nebija reāli pasākusi. Atcerēsimies arī, ka Grigule kopā ar kolēģiem savulaik bija vākusi parakstus pret to, lai notariāli vācamo parakstu slieksnis tiktu palielināts no 10 000 uz 30 000, bet pēdējā brīdī kaut kas šiem nogāja greizi (iespējams, vajadzīgajiem cilvēkiem tika iemaksāta vajadzīgā naudas summa), un savāktie paraksti līdz pašu ZZS ievēlētajam prezim nenonāca... Cita starpā es Grigulei jau uzreiz pēc mūsu sakaru nodibināšanas aicināju stāties laukā no ZZS frakcijas, kurā ir tikai nelieši un divkoši vien sastopami, un uzsākt darbu pie nacionālpatriotiskas eiroskeptiskas partijas dibināšanas. Uz šo manu priekšlikumu viņa atbildēja nenoteikti un izvairīgi, bet jau pēc dažiem mēnešiem uzzināju, ka minētā persona ne tikai nav izstājusies no ZZS frakcijas, bet pat iestājusies LZS partijā...
Es klusībā cerēju, ka I.Grigule, ja arī nespēja sagatavot vajadzīgo likumprojektu, tad vismaz aktīvi iesaistīsies J.Sila izstrādātā likumprojekta atbalstīšanā un popularizēšanā tautā. Nekas tāds nenotika! Ja neskaita I.Grigules interviju avīzei „DDD”, viņas pozīcija parakstu vākšanas sakarā vispār nebija ne zināma, ne vērtējama. Nebija pat īsti skaidrs, vai viņa par tādu parakstu vākšanas faktu vispār zina...Šie fakti man lika pamatīgi vilties deputātē Grigulē. Lieki būtu piebilst, ka uz maniem lūgumiem izskaidrot savu pozīcijas maiņu viņa vispār neko neatbildēja. Arī viņas intervija avīzei „DDD” drīzāk gan uzdod vairāk jautājumu, nekā sniedz atbilžu. Nav skaidrs, kā šī sieviete varēja būt tik stulba un neredzēt ES īsto būtību, lai 2003.gadā, kā viņa pati to atzīst, balsotu par Latvijas iestāšanos tajā. Nav saprotams, ko viņa meklēja šādā ļaužu kompānijā, kas, kā viņa pati atzīst, ir gļēvi, viegli ietekmējami un baidās „lēkt acīs” valdošajai varai...Ja I.Grigule ir latviešu Patriote, tad kā viņa var atrasties vienā kompānijā ar kaut vai tādu Rihardu Eigimu, kura uzskati nacionālajā jautājumā faktiski ne ar ko neatšķiras no Lindermana uzskatiem? Manuprāt, pēc tam, kad Grigules kolēģi atteicās viņai palīdzēt organizēt referendumu pret jevrika ieviešanu, viņai vajadzēja ar tiem pārstāt pat sveicināties, bet viņa nodibināja vēl ciešākas saites, iestājoties partijā, kurai vienīgi nosaukuma līdzība atgādina par K.Ulmaņa LZS, bet kuras politiskā darbība un gars ir tās priekštecei pilnīgi pretēja. Secinājums radās viens – Grigule pati ir pērkama dvēsele, un viņas turpmākā darbība to apstiprināja.
Labi zināms, ka daudzi Latvieši dzīvo nožēlojamos apstākļos, un pat 2 Ls, kas jāsamaksā notāram par paraksta apstiprināšanu, daudziem cilvēkiem, īpaši laukos, ir vērā ņemama nauda, ko simtreiz jādomā, kam tērēt – varbūt tā vietā nopirkt 8-10 kukuļus nocenotas maizes veikalā. Lai atceramies, ka okupantu organizētajā parakstu vākšanā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai notāra izdevumus uzņēmās apmaksāt bagāti krievu uzņēmēji. Mūsu gadījumā nekas tāds nenotiek, un skaidrs, ka tas ir tāpēc, ka Patriotiem šim nolūkam trūkst naudas. Sākotnējki es domāju, ka varbūt arī Grigulei nav iespējas mums finansiāli palīdzēt. Tik naivs es biju līdz brīdim, kad praktiski visu Latvijas iedzīvotāju pastkastes pēkšņi piepildīja minētās deputātes politiskās aģitācijas materiāli par...ne jau aktīvu piedalīšanos parakstu vākšanā izmaiņām Satversmes 68.pantā, nē, šajā „makulatūrā” aprakstīti deputātes Grigules lieliskie darbi Saeimā, ieliktas salkanas bildītes ar mūsu „varoni” un tiek jau laikus aicināts balsot par šo personu pavasarī gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās. Tāpat televīzijā skatāmi veci dokumentāli kadri no Brīvības cīņām, kam seko aicinājums atbalstīt Zemnieku savienību, tā netieši norādot, ka it kā pašreizējā LZS būtu šo cīņu kādreizējā organizētāja un mantiniece. Un atkal visur Grigules parakstiņš redzams...Kā spriež politologi un netieši atzinusi pati I.Grigule, šis balagāns izmaksājot ap 50 000 latu, no kuriem ievērojamu summu viņai nezināmu iemeslu dēļ esot ziedojis bēdīgi slavenais kosmopolītiskais darbonis Valdis Kalnozols, kas antinacionālas nostājas dēļ savulaik tika izslēgts no „TB”, pēc tam kādu laiku pinies ar Raivuhas kompāniju, un nu laikam nolēmis izmēģināt laimi „fermeru draudzē”.
Man uzreiz ienāca prātā – par šo naudu taču varēja apmaksāt 25 000 parakstu pie notāra. Ar to gandrīz vai pietiktu, lai varētu uzsākt otrās „tūres” akciju – vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, ko tad organizētu CVK par saviem līdzekļiem. Nu labi, ja Grigule negribēja tik tiešā veidā sponsorēt nacionālpatriotisku eiroskeptiķu aktivitātes, varēja tak vismaz sevi slavinošajā bukletā kaut vai ar pāris teikumiem pieminēt šo parakstu vākšanas akciju un aicināt piedalīties tajā. Kur nu! Grigulītei tagad citas domas prātā, sevi šī jau redz ērtajā jevrodeputātes krēslā sēžam. Vispār, ja uzskatīt šo personu par tādu ES pretinieci, kādu viņa pasniedz sevi avīzē „DDD”, tad šī viņas rīcība ir tikpat jocīga un neloģiska, kāda būtu A.Gardas rīcība, ja viņš, neilgi pēc cīņas uzsākšanas par dekolonizāciju izteiktu vēlmi ieņemt augstu posteni naturalizācijas pārvaldē. Taču šeit gan nekādas neatbilstības nav, vienkārši I.Grigule savā būtībā nekad nav bijusi ES pretiniece un arī tagad tāda nav, pretējā gadījumā ne viņa stātos LZS, ne arī viņu kāds tur ņemtu pretī. Parakstu vākšanas organizēšana pret jevriku bija tikai lēts, populistisks triks, ar kā palīdzību viņa gribēja „pazondēt” tautas noskaņojumu un vienlaikus pārbaudīt, vai tas ir īstais paņēmiens, kā celt savu reitingu, vai jāmeklē kāds cits, iedarbīgāks sava gaišā tēla popularizēšanas veids. Šķiet, ka Ivetiņa būs izvēlējusies 2.variantu un nu jevrika ieviešanas ēnas puses vispār vairs nepiemin. Korespondenta vaicāta par savu nostāju, ar vāju (uzspēlētu?) ironiju atbild, ka gan jau viss būs labi, jo mīļais premjerītis P...dambrovskis tak solījis, ka pēc jevrika ieviešanas cilvēku dzīves apstākļi uzlabošoties, gan jau varbūt tā arī būšot.
Ko no tā visa atliek mums secināt? Pirmkārt, nelikt nekādas cerības uz I.Griguli, viņa nav nacionālpatriote un pat tēlot tādu viņai jau labu laiku kā ir apnicis. Otrkārt, masveidā ignorēt Eiroparlamenta vēlēšanas nākamgad, bet, ja nu tomēr nolemsiet tajās piedalīties, nekādā gadījumā nebalsot par I.Griguli un viņas sarakstu. Lai viņa kā negausīgā vecene no krievu pasakas par zelta zivtiņu paliek pie sasistas siles, un visa šī naudiņa, kuru varēja izmantot tiešām izciliem, nacionālpatriotiskiem mērķiem, aiziet šai „gar pieskari”.  
Treškārt, visiem, kas vēl nav parakstījušies par izmaiņām Satversmes 68.pantā, to steigšus izdarīt! Pierādīsim, ka varam savākt nepieciešamos parakstus bez viltusnacionālu nodevēju un ierāvēju līdzdalības (garantēju, ka pati I.Grigule parakstījusies noteikti nav un to arī nedarīs).
PAR LATVISKU LATVIEŠU LATVIJU ĀRPUS VISA VEIDA SAVIENĪBĀM
C Ī Ņ A I   U N  U Z V A R A I   S V E I K S !!!
17.11.2013.                                    Aivars Gedroics