Tas , ko saku vai daru,
Nav akmenī iekalts ,
Un paldies Dievam , ka tā ,
Jo bieži es alojos,
Muļķības daru
/ Un ko tad,
Ja akmenī iekalts tas būtu :
Vai spētu tad acīs tev raudzīties ?
Vai spētu tad nest savu kauna nastu ?! /
Cik labi ,
Ka akmenī nekaļas itin nekas
No tā , ko es daru vai runāju !
P. S : gaisīgā noskaņā , kaut citreiz tam nepiekristu.
12.12.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Pašironija0
Jā, tā ir vislabāk - man patīk kustība , bet ne statisks ( apstādināts skrējiens ) stāvoklis.
Kā tajā dziesmiņā " liku bēdu zem akmeņa ..."
Hmmm ... akmeni nevar pagriezt ar iekalto tekstu uz leju ?
Neta plašumos tiek palaists nezin kas - nenesot nekādu atbildību . Vai tad tas sen jau nav apliecinājies ? Būtu naivi vai muļķīgi domāt pretējo.
kas stiprāks, akmenī kalts vārds vai neta plašumos palaists? (Pārdomas...)
Daudzslaanjains?OPPAA!Tad jau katrs ir Napaleons!
Cilvēks ( spriežu pēc sevis un tikai pēc sevis ! ) ir daudzslāņaina būtne . Tas nozīmē,
ka tas , ko gribu no sevis rādīt dotajā brīdī , nemaz nav mana būtība. Tā ir ūdens virskārta , kuŗai ļauta lielāka brīvība un vaļība .
Velejos jau Olimpija Dzeimsu Bondu klatiene ieraudzit-laime,kad sastapu-Vina izveidotaja tirdzniecibas vieta.
arī valdība...solot-tikai pajokojās varbūt...kādu Ticīgo izjokoja...tas raud
vai tā jāspēlējas...tā nav kāršu spēle...bet dzīve, kurā viļ...pieviļ-nekā nopietna.
velti bakstīts, ja tie meli...viegli atteikties no viena teiktā...kā varu ticēm-Otram teiktajam
senos laikos kala akmenī...tagad papīros dzenis iebaksta...savu Ticību
Meetaajos vaardiem un meetaajos darbiem,
Nevarat sodiit mani vaardiem it skarbiem.
Viss rakstiits uudenii,nav nekas kalts.
Tomeer,kam skatiens jums dusmiigs un salts?
Buus tomeer jaaprasa sirdsapzinjai,
Kaapeec es pakljaujos dabas dzinjai,
Kaapeec es alojos,mulkjiigi smaidot,
Sapratni,miilu no jums visiem gaidot?
( )
LAI TEV RAZJIIGA DIENA!