Kad dvēsele runā
14. dec 2013. 02:40
Nav nekā skaistāka un brīnišķīgāka
Par šo brīdi, mans Kungs ,
Kad jūtu Tavu mīlestību
Izlejamies pār mani :
Manu miesu ,
Manām domām ,
Manu dvēseli .
Es jūtos kā trauks ,
Piepildīts līdz malām
Ar laimi un prieku ,
Un mīlestību.
Nakts pārvēršas dienā,
Nogurums - svētlaimē ,
Miers - dzirkstelē dedzīgā,
Kas mani Tev pretī ceļ.
Es Tev pateicos , Kungs ,
Par šo brīdi !
P. S : Komentāri nav vēlami .
14.12.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Pateicībā Dievam0
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Skaidrīte G. 14. dec 2013. 15:33Katru dienu pūš vējš -
To nejūtam - vairs,
Tik ļoti mēs tuvi ar to.,
Bet vētra -
Nāk vēji stipri , jo stipri...
Tad domājam :
"" Kas tie par vējiem... "'
Dieva mīlestība mūs piemeklē katru dienu , bet vētras spēka lielumā - ne pārāk bieži.
Skaidrīte G. 14. dec 2013. 14:26Pareizi , bet tomēr ir brīži, kad šis mīlestības starojums ir tik spēcīgs, ka to nevar sevī saturēt - tas iet pāri malām , radot neizsakāmu dvēseles prieku .... Tā ir vienreizēja sajūta ! Tādā brīdī arī tapa dzejolis , bet vai tad šīs izjūtas ir vārdos aprakstāmas ?! Nē, tā ir tikai atblāzma !
Andris B. 14. dec 2013. 11:50Ludzu piedosanu , un tomer -
Tas Kungs to dod mums nepatraukti , tikai mas to napienemam . Cilveks sava augstpratiba grib lai Tas Kungs ludz pienemt Vina Davanas .......