Jaunībā tas nav aktuāli, jo darbs un pienākumi dzen viens otru uz priekšu milzīgā tempā ( tam praktiski neatliek laika ! ) , bet tad , kad lielie darbi jau padarīti, iegūta liela pieredze , gribas salikt punktus uz citādām vērtībām ( kuras nevarēja atļauties iepriekš ) . Tam vajadzīgs laiks ( bet tas jau ir citādāks - mierīgāks , distancējošāks ...). Tad nu iznāk , ka cilvēks no materiālām , ikdienišķām lietām pārorientējas  vairāk  uz garīgām .  

Katram ir brīži , kad jāpabūt vienatnē , bet tā nav vientulība .

Jauku vakaru !

ta nejau par tevi ---es ar vārdiem spēlēs sarīkoju
patīk vārdus sadalīt gabalos...sastāvdaļās, vienu samainīt ar sinonīmu...un paskatīties, kas sanāk...

Kaut kādas muļķības !   Kas tik cilvēkiem nenāk prātā ! Vai tik paši nav čammas , kas uz to vien ir spējīgi !?

iesmējos par vārdu- vientulis....
Viens tūļa...čamma, kad  visi ēd pie galda...tas sev riekstus lasa...pakausi kasa...varbūt- dzejnieks???

Brituks doma par gimeni un berniem...