Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.
Atslegas vārdi: Dzīv e0
..kad būs lielā raudāšana pārgājusi...
lauj Sievietei- nomierināties, apkopot sakāmo....a to kreklam plecs slapš būs...
Saprotu..Pashlaik man arii iet bédiigi,uzrakstiisi kaut kad vélàk.
Ja sanemsos,Jums paris vardos uzrakstisu vestule.Negribas apgrutinat citus.Lielaka dala,kuriem uzdrosinos stastit-vienkarsi raud.
Izskatàs,ka tàpat vien ne.Stàsti kas noticis!
Vai ta pat vien- es esmu talu,
vai tapat vien es ieraudos?
Vai ta pat vien -man nenak smiekli,
vai ta nav daudziem pasaule?
Nav tadu lidzeku-ka cinities ar tadu....
Nobloké labàk,vinam patiks
Un vel kads.....
Viss kartiba.Es laikam parak sapigi rakstu-it ka lugtos....bet zini,ka ir ka sap-un nepariet.Jauku Tev dieninu!
Uzmanies-maniaks!!
nu jau par vēlu---izlasīju...ja kādam adresēts -norādi!...neiejaukšos.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Nelasi-es Jums to neliku darit!
Un tālē nodžinkst elektriskais gans kāds pa miglu---uzkrējis...sadzēlies kā no odzes-sarāvās
Briesmu stāsts bet tu tik par sevi....