Ak aizvērtā sirds ,
Tavu balsi jau dzirdu ,
Kaut iztālēm -
Plašumiem pāri :
Kā dzērve tā klaigā tīreļa malā,
Kā vēja raudas tā atskan un gaist ....
.............................
Ver sirdi kā grāmatu vaļā :
Ļauj putniem tur iespurgt
Un ligzdas vīt ;
Ļauj balsīm un atbalsīm skanēt
Sirds nīkstošos koku zaros !
Ver sirdi kā grāmatu vaļā
Un neliec tai raudāt un skumt ...
Jau sen tā putekļiem klāta
Jau sen tā kā dzērve kliedz.
P. S : Lasot kārtējo Jāņa Krastiņa ierakstu par mīlestību .
Pazīstu tādus cilvēkus - ar nocietinātām sirdīm : viņi dusmojas, ka neviens viņus nemīl , nesaprotot , ka viss sākas ar viņu pašu ; aizvērtā traukā nevar ieliet ūdeni. Tas ir absurds . Mīlestība prasa dot un saņemt - tas ir atgiezenisks process , kuŗā galvenā ir došana , tikai tad saņemšana.
03.01.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Aizvērta sirds0
Manaa praataa notiek shtuks-
Skaidriitei ir saacies gljuks.
Dzird taa tukshaa vietaa balsis,
Saucoties tas dzeervju valsis.
Sirdis lauzjot shii kaa nieku,
Straadaajot par graamatnieku.
Sirdiis laizjot vistas,piiles,
(nezin kas gan taadas miilees?)
Ligzdas vij tur emo,strausi,
Asaras liist paaraak gausi.
Sirds peec puteklsuuknja prasaas,
Kas sho darbu dariit grasaas?
Iztiiriit no meesliem,spalvaam-
Var tik tie-ar skaidraam galvaam.
LAIMIIGU UN RADOSHU JAUNO GADU!
...izdzen mani no Sirds!...nevar ... vāciņš ciet...iesēgta...
...paturēt sevī tos, kas dārgi...varbūt kādā brīdī...nekam citam! tur nav vietas....
Aizvērtā traukā nevar ieliet ūdeni - te nav ko piebilst .. gan attiecībā uz mīlestību , gan par dzīves procesu uztveri !