Kad tu būsi visu izlasījis, mazliet padomā, kaut tāpat vien.
Varbūt ka daudz tev draugu bijis?
Man - tu zini biji tikai viens.
Grūti man tev uzrakstīt tu dzirdi?
Daudzreiz atliku - nu rīt - nu rīt...
Nevar ilgāk apkrāpt savu sirdi, to ko vajag, jāvar pasacīt.
Draugs, tad draugs! Tad jūti viņa plecu, blakus viņa solim - solis tavs.
Draudzību sev nevar pakļaut vecums, ja tā ir, bet ja nu viņas nav?
Zini ko, ja sanāk lielas raizes, drauga sirds ir tad gandrīz tas pats,
- kas ir izsalkušam gabals maizes, kas ir nogurušam uzmundrinošs skats .
Nogurstu no dienas gaitas ašās - kāpēc iesit roka, kura glauž?
Un man liekas, ka aiz drauga sejas, tu slēp seju, kura- kaut ko nokluse.
Redzot manu jautājošo seju, nekautrējies tu ar vārdiem sist,
parādīji ceļu, kuru ejot, šodien- rīt man vajadzēja krist.