Rīga, 2014.gada janvāris.

Nepaslinkoju un piezvanīju uz norādīto tālruņa numuru, lai apvaicātos par to, kas tad īsti ir noteicis, ka šīs ir skaistākās monētas. Kāds puisis klausules otrā galā skrēja noskaidrot un ... izrādās, ka tā esot bijusi visu Europas deputātu komisija. Redz kā ... šiem nodarboties nav ar ko. Savāc komisiju lai lemtu par estētiku. Plaša profila un augsta līmeņa gan ir tie deputāti... Neapķēros gan pavaicāt, vai komisija lemj katru reizi, tiklīdz kāda valsts pievienojas eurozōnai. Jā, un vai katru reizi "uzvar" jaunā dalībvalsts.

Jā , un Latvijas banka maksājot par šiem daudzajiem plakātiem visās malās. Tai ar... "naudas kā spaļu"... Bert, kas zin - varbūt Latvijas bankas mātes banka vajadzīgo summu (+ citas vajadzīgās) nodrošina to vienkārši piedrukājot un ... ak, vai - inflācija... vainīgs pieprasījums... vainīgs proletariāts, kas brēc pēc algu pielikuma... Bet varbūt arī nē. Varbūt ... viss ir godīgi un kārtīgi. Varbūt mums, sabiedrībai bija ārkārtīga nepieciešamība pēc šiem plakātiem... Un mums, sabiedrībai par to vajadzēja samaksāt jau agrāk, nodokļu veidā - negaidot inflāciju... .  

Šie plakātiņi maksā nenormālu naudiņu. Neticat? Painteresējieties paši par šo un vēl daudzo citu reklāmas laukumu cenām...

Bet, kamdēļ gan būtu nepieciešams šāds - reklāmas pasākums? Atbildi sniegšu kā salīdzinājumu. Tam pašam iemeslam, kamdēļ vēlēšanu dienās no plakātiem raugās skaistas frizūras un grimmēti seju vaibsti. Tātad - lai radītu reklāmdevējam vēlamo iespaidu. Ne objektīvu, toties emōcionāli tīkamu.