Man jauni spārni izauguši .
    
    / Tev smiekli nāk , vai ne ;
        Jo kur tad spārni -
           Kādi spārni ?!
          Tie tikai putniem esot ...
          Un arī maijvabolēm , mušām,
          Ak jā - vēl arī taureņiem un skudrām ....  /

              Bet lai nu paliek tavi smiekliņi
              Uz tavām lūpām ,
              Jo manējās tev vēlreiz apgalvo,
               Ka spārni izauguši
                Man no jauna .

                    Tie kņudēt kņud no gaidīšanas garās ,
                       Kad jaunos spārnus izmēģināt varēs ;
                          Tik lielus plānus izkalis mans prāts ,
                              Ka jābaidās - vai spārni izturēs ?

                                   Un tomēr ticu es ,
                                   Uz spārniem paļaujos !

P. S : Ar smaidiņu , bet arī nopietnībā .

12.01.''14
/ S. Grasmane /