Sals... vējš tieši sejā ,
Ielas tukšas no sniega,
Cimdotas rokas,
Uzslietas apkakles ,
Steidzīgi soļi ,
Paklusas balsis ...
.... Kā nekā - ziema :
Jāsteidzas,
Jāsedzas....
Tāds bija skats ,
Kad uz pilsētu devos .
...............
Bet nu dodos atpakaļ ,
Un aina ir citāda :
Bezvējš ,
Bez mākoņiem debess ,
Saule ,
Gaiss ozona smaržās ...
... rokas bez cimdiem ,
sejas ar smaidiem ,
soļi bez steigas ....
... Vēl ziema ,
Bet gaiss jau kā pavasar''s dzirkstī.
20.01.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: ziema ar pavasara smaržu0
Man patika
Man arī lāstekas nepatīk , jo tie kā vilcēni glūn uz leju un gaida, kad kāds ies gaŗām.
Par lastekam neko nezinu.Bija bet izbija,pagàjusho gadsimtu..
Man vinas nepatika,tàpéc vairs nava
Tagad var orientēties...bet martā, kad lāstekas pil dienas sasilumā... no rīta uzvilktais kažoks lieks... smags...biezs...
Nekad nezini vai pareizi apgerbies.Uztràpiit sanàk reti
saulītei pretī gāji...janvāris uz galu iettttt
velns, kā nosala piere pret austrumiem...un es ar-kad atpakaļ gāju...no malkas šķūņa...saulīti redzēju... viņa smīnēja par manu kravu