Nez , kāpēc man šorīt gribās teikt :
"' Lai visas pasaules rozes
Un smaidi , un glāsti ,
Un čuksti
Tev gaŗām šodien nepaiet ;
Lai neaizskrien vēja spārniem
Un neizzūd zūdamajā ;
Lai gulst cieši rokās tavējās
Un sejā , un sirdī ,
Un dvēselē ! "'
P. S : Dzejoli var pieņemt katrs, kuŗš jūtas tā uzrunāts !
25.01.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Vēlējums0
Tadel Brituks atceras par degungalu...loti gudra mamma
Labrīt ! Ja jau par rozēm,tad par rozēm - Jums - lai sirdij būtu vieglāk !
Skaisti !
Nezinu, kam veltīts dzejolis, visiem vai kādam konkrēti, bet katram rodas savas asociācijas, es sajutu rožu smaržu Rundāles pils dārzā...silts gaiss, dzidri zilas debesis, putni vītero, kukainīsi dūc...un aromāts plūst un virmo (dārza darbinieki mudina iet rozēm klāt un baudīt, baudīt, baudīt!).. to nevar salīdzināt ar griezto ziedu pušķi, ja vien tās nav tējas rozes no sava dārza .... vai kaimiņa