Haims naktī pamostas un raugās uz kājām.
- Viens, divi – manas kājas, trīs četri – Zāras kājas.
Pieci, seši – kā kājas? Zāra! – viņš draudīgi šņāc.
- Kas ir, mīļais? – samiegojusies jautā Zāra.
- Pieci, seši – kā kājas tās ir?
- Paklau, mīļais, kāpēc tu nejautā,
no kurienes mums televizors, no kurienes ledusskapis?
- Zāra, apsedz viņam kājas, citādi saaukstēsies!
Un vēl japiebilst, ka arī sausumā! Īpasi šodien , kad ārā peļķes, tas aktuāli! Lai nav tā, ka rīt kalkliņš sāp.
Neesmu gan lasījusi,bet,pēc nosaukuma spriežot,grāmata"Esamība un nekas"franču filozofs un rakstnieks Sartrs runā par esamību un Sāras algu...
Ieņēmumu avots-rīpīgi jāglabā.... -jāslēpj.
Rokas un kājas!
Pareizi, ja aukstas kājas-angīna garantēta
Es daru otrādi - siltumā turu galvu , bet kājas aukstumā.
Līdz šim viss ir bijis kārtībā ; ne galva , ne kājas nav cēlušas iebildumus.
Ielaid vēžus -- redzēsi kam pieder kājas!