Kāpēc Tu sāpināji mani?
Kāpēc liki ticēt, ka patīku Tev es?
Kāpēc.......?
Reiz sadūšojies un uzrunāji mani
Teici, ka patīku Tev,
Dāvāji man rozi,
Sūtīji vismīļākās sms,
Teici, ka Tavai sirsiņai lieku straujāk pukstēt.
Un es Tev kā muļķe noticēju,
Domāju, ka beidzot es laimīga būšu.
Bet Tu tieši pretēji - salauzi manu sirdi.
Mans sapņu burbulis pārsprāga,
Tagad es guļu bezspēcīga.
Cenāos pie kaut kā pieķerties, lai pieceltos.
Kāpēc.....?
Kāpēc tieši es?
Kāpēc es nevaru būt laimīga?
Man tiešām sāp,
Ka Tu spēleējies ar manām jūtām
Ar manu sapni,
Un ar mani pašu.
Kāpēc.....?
Kāpēc tieši es?
Tagad vis rādās melnās krāsās.
Sirsniņa pilna sāpju,
Asaras rit pār vaigu.
Man vis bija vienalga.....
Bet es zinu, ka piecelšos,
Piecelšos un iešu tālāk.
Gan jau, ka laiks mazinās manas sāpes
Un varbūt....!
Varbūt kādreiz es būšu laimīga.
Bet zini...
Man vienmēr trūks tā mazā daļiņa no sirds kas pieder TEV!