Tev šorīt ievziedu smaržu sūtu ,
Kas paslēpni radusi
Manā smaržu buķetē :
Tā nestāv vienpatņus,
Tā neelpo strauji ,
Tās dvaša tik maiga un liega
Kā pavasara kautrīgā dvesma ...
Es sūtu to tev,
Jo baidos ,
Ka tā buķetē atpakaļ sprauksies;
Saplūdīs .... izkusīs ,
Izzudīs -
Kā daudz kas šaj'' dzīvē,
Ja to nedara laikus.
P. S : Dzejolis nav adresēts kādam konkrētam cilvēkam.
13.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Noskaņa 13.februārī0
Man garšo ievu ogas - sākumā rūgtenas , bet izskaņa salda.
Ieva- Ādama sieva- līgava Baltā plīvurī-...melni tās auglīši...actiņas Ievas.
Rūgteni
...spirgta tās smarža...reibina DZĪVI... saldenā nojausmā... nobirst ziedlapas zemē...kā līgavas nomestā kleita...un Viņa stāv kaila...
Man pašai ne sevišķi patīk ievziedu smarža , bet tās rūgtums kaut ko mums vēsta ! Varbūt to , ka pasaulē viss ir ātrāk vai lēnāk zūdošs??
Ievziedu smarža varētu ienest balansu saldo smaržu buķetē , lai tā iegūtu lielāku noturīgumu , jo zinām , ka saldme ir gaisīga.
...rūgteni dvesmo ievziedi
-RŪGTS, GŪGTS!!!
Lūpas satapās...rūgtumā-
kaismē... uzplauka ķisis
kastaņu sveču ziedlapas pilošās
- elpa ievirmoja ceriņā...
laimītes lūkot...
kas nepāra zied...to-sev
-mīlestība iet caur vēderu