Par dziedāšanu maksājam. Par elektr cenām runā riņķī un apkārt. Runā arī, ka pienācis laiks elektrības stabu līniju vietā ierīkot pazemes līnijas. It kā Skrīveros tas jau lēnām notiekot. Tikai notiek arī elektrības stabu maiņa. Naudas taču valstij atliku likām. Koka stabs manā darzā teritorijā, man gan neteica ne vārda, ka tas tiks mainīts, kad nejauši garāmejot ieaudzīju kaut kādu mašīnu pie sētas, prasīju, ko grib. Teica - stabu mainīšot... Hm, atceros pirms vairākiem gadiem, kad kāds stabs ceļa malā bija sasvēries tā, ka varēja uzkrist uz blakus esošās mājas jumta, tiem mājas īpašniekiem bija jāgaida un jākreņķējas pie mazākās vēja pūsmiņas vairākus gadus... Toreiz laikam taupīja naudu, elektrības cenas nebija paredzēts pacelt.... Viena man atrakstīja, ka ar pašreizējām cenām pusgadu iztiekot bez elektrības. Ja būtu reproduktīvajā vecumā, tad 'pēc jauno cenu ieviešanas varētu pievērsties demogrāfijas problēmu risināšanai, jo visu gadu būšot jādzīvo bez elektrības. Ja būtu, tad būtu... Pirms vairākiem gadiem redzēju, ka kāda sieva dzīvo pilnīgā nabadzībā un trūkumā. Bērnībā man krita uz nerviem, kad viņa ik pēc teikuma teica - pie mums, lēģerī. Toreiz nodomāju, ka briemīgo izsūtījumu laiku viņa pavadījusi Sibīrijā, lai vecumdienas pavadītu nabadzībā. Arī - sirdi labi tā Sibīrja uztrenējusi, jo nu jau vairāk kā 2 gadus viņa ir kaut kur sanatorijā pēc insulta. Dzīva ir. Tagad savdabīgi skalo skadzenes, stāstot, kādas tik palīdzības problēmas nav pensionāriem, ka rudenī viņiem palielinās pensijas par dažiem eiro un tad tik būs vareni... Pensionāri darba dzīvi aizvadījuši, lai vecumdienas pavadītu skaitot kapeikas un iztiktu no bērnu nopelnītā kaut kur ārzemēs? Latvijas tauta ir apbrīnojami izturīga un pacietīga. Naftas te nav, zemi citiem atdod bez kara...