Tu saviļņoji mani
Kā niedri Gaujmalā :
Vējš plosa manus matus,
Bet es to nejūtu ;
Krāc ūdens man pie kājām ,
Bet es to nejūtu ;
Spiež saule starus acīs ,
Bet es to nejūtu ;
....................
....................
Tu saviļņoji mani -
Kā niedri Gaujmalā.
16.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Noskaņa5
tak NELEC uz stundu taj' Gaujaa-tas nav nopietni.......
Tā varētu būt,
Tā varētu būt -
To neapšaubu ,
Jo rakstošu Skaidrīšu Latvijā daudz -
Varbūt kāda peldas jau Gaujiņā,
Tik neesmu es tā ,
Tik neesmu es tā ,
Jo neprotu peldēt
Ne dīķī,
Ne vannā !
Veejam bij" gaita tik ljoti strauja,
Iepuuta Skaidriiti nemanot Gaujaa.
Nosala dzejniecei peedas un mati,
Nosala dzejniece visa it pati.
Tomeer taa viljnjos shuupojas liegi
Veesums kad apkaart,tad nenaak miegi.
Kaut ari uudens liidz aciim uz sejas,
Raksta taa vilniishos liriskas dzejas.
( )
Varbūt , ka tas dzejolis ir par tām priedēm ?
neraudi ...piecelsies, kad ozamo spirtu pie nāsīm liks....un jautās-KUR es esmu?
Jā, priedes , acīmredzot , nav izturējušas tādu viļņošanos !
Priedes/ bildē/ bijušas vēl vairāk saviļņotas ka zaudējušas saqmaņu-smalki noģība.... ahhhhh
Cilvēkam vajag ļoti (! ) maz , lai šī sajūta ( saviļņojums ) rastos !
Gadās !
Nu jau kā Bārbaliņa no" Pūt vējiņiem"...noskaņa smeldzīga ar Imantu Kalniņu fonā
Saviļņot var , pat tālumā esot !
Še ku re ku, tikko gripa, bet te jau Gaujmala, Skaidrīt, nepārforsē!