Joka dzejolis par Panku
17. feb 2014. 18:58
Sēž savā vietā, ērtākajā,
Maziņš panks un mēli rāda.
No tā zilo bikšu galiem
Basas pēdas laukā skrien.
Nav uz zemes tāda vieta,
Kurā panks tam līdzīgs mājo.
Viss pēc viņa gaumes kārtots-
Tas nav bardaks- tā ir māksla.
Kaut tam nav pat viena zoba-
Putras katls vienmēr tukšs.
Pirmos vārdus saukt jau gribās
Pankam- tam, kam mēle mūk.
Jans Ikes
Atslegas vārdi: Jans Ikes - Joka dzejolis par Pa0
Komentāri (3)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 17. feb 2014. 23:20...................cilvēciņš domā, vēro... un sataisa izgājienu savu- pa savam
Lai noveicas, goda v., lai noveicas! .. tikt kādas- visu- zinošas- ārdošas- haizivs- ne-aprītam !@ :) /kā saproti- mazāk te- par bioloģisko pusi../
Ineta L. 17. feb 2014. 21:56Sirsnīgs dzejolis, atsauca atmiņā manus mazos "pankus"
Dzēsts profils
17. feb 2014. 19:04tas par rāponīti mazu...jau spēlējas un mantas Kārto...pa savam.