Joka dzejolis par Panku

17. feb 2014. 18:58

Sēž savā vietā, ērtākajā,
Maziņš panks un mēli rāda.
No tā zilo bikšu galiem
Basas pēdas laukā skrien.

Nav uz zemes tāda vieta,
Kurā panks tam līdzīgs mājo.
Viss pēc viņa gaumes kārtots-
Tas nav bardaks- tā ir māksla.

Kaut tam nav pat viena zoba-
Putras katls vienmēr tukšs.
Pirmos vārdus saukt jau gribās
Pankam- tam, kam mēle mūk.

Jans Ikes

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (3)

Ingrida X. 17. feb 2014. 23:20

...................cilvēciņš domā, vēro... un sataisa izgājienu savu- pa savam
           Lai noveicas, goda v., lai noveicas! .. tikt kādas-  visu- zinošas- ārdošas- haizivs- ne-aprītam !@ :) /kā saproti- mazāk te- par bioloģisko pusi../

Ineta L. 17. feb 2014. 21:56

Sirsnīgs dzejolis, atsauca atmiņā manus mazos "pankus"

Dzēsts profils 17. feb 2014. 19:04

tas par rāponīti mazu...jau spēlējas un mantas Kārto...pa savam.

Autorizācija

Ienākt