Nav asinskārākas būtnes
Par cilvēku :
Ak , kāds paradokss :
Alkstam pēc maiguma ,
Skūpstiem un glāsta ,
/ Citus dubļos minam,
Apsmejam, nicinām -
Ko sadalīt nevaram ?!
Kliedzam un karojam par mīlestību -
Tīru , gaišu un patiesu ....
/ Citus dubļos kājām mīdami,
Mīdīdami , iznīcinādami .../
Ko sadalīt nevaram ?!
.........................
Reizēm liekas-
Gaisā asinis virmo ....
Ko sadalīt nevaram ?!
P. S : Lasot ierakstus un komentārus.
20.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: skumīgi un sāpīgi0
Nav jau tik traki...ir tikai veiksmīgi jāatrod tas tandēms, kurš prot viļņoties saskanīgi...Ne visiem tīk viļņoties uz jahtas..ir kam uz plosta...vai ūdensrožu lapas Ja Jūti , ka nav Tavs....neslīcini , bet palaid pa plūsmu..gan noķers tas, kuram tas lemts bijis
nav tā-kāds ir Histērijā...apzinās savu niecību....bet projicē uz citiem...jo negrib būt vientuļš savās sajūtās-neapzinātajās.
Viņam vajadzīga palīdzība---Mīlestība no <KMalas...jo sevī VIŅŠ to nav atradis.