Viņš ieraudzīja Viņas glezno profilu caur piebraukušā autobusa logu. Iekāpis pārpildītajā busā , vīrietis mērķtiecīgi virzījās turp , kur ik pa brīdim pavīdēja Viņas matu pīne , pakausītis ..., kurš Viņā modināja - neizsakāma maiguma viļņus ! Vīrieša acis alkatīgi tvēra slaidā kakliņa , maigo pleciņu pavīdējušos fragmentus , laužoties cauri pasažieru burzmai -> kādu pagrūžot -> kādam atvainojoties -> tuvāk ->> arvien tuvāk ----Viņai !!
Kā uzbudināts ērzelis Viņš ievilka nāsīs gaisu , sajūtot tieši Viņas - uzbudinošo smaržu ! Vīrieša rokas drebēja , pieskārienu priekšnojautā - smalkajam viduklītim , tvirtā augumiņa kairinošajiem izcilnīšiem ...Smagi elpodams , Viņš tuvojās savam Eņģelim - kaut tikai pastāvēt blakus sēdeklim , reibstot no Viņas smaržas... , kaut uz mirkli būt Viņas Bruņiniekam - aizsargāt , apskaut un - kas zin ............!
Sadzirdējusi Viņa smago elpu , Viņa pavērsa pret Viņu savu sejiņu .Ak Dievs ! šīs zaļās acis - maigajā sejas ovālā , mazliet uzrautais deguntiņš ..., ķiršogu lūpiņas , kuras pavērās , sakot :
- Vectētiņ , sēdieties lūdzu ! Jums slikti ?
Viņam sagrīļojās kājas ...Plukš ! večuks neveikli atkrita sēdeklī .Sapnis bija izsapņots .
Sapņot tomer ir skaisti
Riktīgs plukš večukam sanāca !
Nuja ..., salīdzinājumā ar izraidīšanu no Paradīzes , visas pārējās nebūšanas - pfff ! tādi jociņi spociņi vien ir ...
Ar to viņam nav gana - viņš turpina sodīt par tīriem sīkumiem ... Labunakti !
Aha ..., te nu mēs esam - nosodītie , planētas Zeme ->>kaislību varā ..., pat vectētiņi no tām naff pasargāti ...
Labunakti , Kuku ...
Nē , Dievs cilvēku savām rotaļām radīja - laai būtu ko sodīt , ja viņš nokļūdās
Kuku ..., mēs jau arī esam tie kritušie eņģeļi , no paradīzes ->>> padzītie trimdā uz planētu Zeme ...
Par ko viņiem tāda sodība ... varbūt grēcinieki nevis nokļūst Ellē - bet kļūst par engeļiem ?
Nuja ..., eņģeļiem ļauts tikai platoniski mīlēt ..., bez kaisles un fiziskās mīlestības izpausmēm ...
Ak tā .... tad jau debesu cilvēku mīlestības viņiem trūkst
Nea ..., Kuku ..., šamie par kritušiem eņģeļiem kļūst , zemes cilvēku mīlestību kad - iepazīst ..., iemīloties tajos , ko eņģeļiem - sargātājiem platoniski vien mīlēt ļauts ...
Vot , vot ... spalvas kad izkrīt - tad viņi krīt
Enģeļi nenoveco , Kuku ..., kamēr - par kritušiem eņģeļiem nekļūst ...
Jā ... droši vien viņas ir kā vecas vistas - spārniem spalvas noplukušas ..
Vai tad eksistē eņģeļu vecmāmiņas ..., Kuku ?
Vai tad enģeļiem vārsiņš "vecmāmiņa" ir lamuvārds
Nēēēe ..., naff gan ...
Nē , tas ir komliments
Kuku ..., tas jau ir - apvainojumssss !
Patīk manC pakausīC ..., Sandi ?