"Mīļo Megij. Es šonakt jūtos tik ļoti vientuļi- tā ir viena no izjūtām, kura piepeši parādās un ir grūti izskaidrojamas. .. Es iekāpu savā kanoe un aizīros līdz ezera vidum. Tādos brīžos man jāspēj saskatīt visu ap sevi, lai nekas nevarētu piezagties un piepeši pārsteigt nesagatavotu. Atgriezies krastā, redzēju savu kaimiņu un draugu dzīves- tās izgaismojās viņu māju ugunīs. Es redzēju viņus, paslēpušos pašu čaulās ar pašu sapņiem, pašu drošības tīkliem. Dažiem no mums nav tāda tīkla, un nezinu, kādēļ. Es nebiju domājis par to runāt, bet dažkārt man šķiet, ka vienīgā drošības izjūta, ko esmu piedzīvojis, ir kopā ar tevi.  Mīlu,Robs."
                    /fragments no vēstules; K.K.Makinnona "Dejas "Ražas mēnesī"/

   Es šoreiz- par tiem drošības tīkliem.. kuru man arī- nava! ..