Katrā cilvēkā ir kas labs -
Tās ir kā zelta stīgas ,
Kas ne vienmēr
Starojas virspusē .
Cik bieži tās apslēptas ,
Cik dziļi tās jāmeklē ,
Cik pacietības vajag ,
Lai tās atrastu ,
Atklātu un ieraudzītu !
P. S : Ieraudzīt - ne tikai ar acīm , bet arī ar sirdi un prātu !
26.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Cilvēks416
Sievasmāte ar zelta stīgas (tāda nokarena puķe) uzlējumu man sāpošo muguru (ierīvējot) izārstēja ! Pavisam nopietni .
Patika ! Paldies !
Fāčuks ..bieži uzdungo ..tādi pielīpoši vārdi songam
Tieši tā...
..... tas ir tik trausls, maigs ....
Tā ir , katrā ir kas labs , tikai jāprot saskatīt !
Vārdu kombinācija" Zelta stīga" man asociējās ar ārstniecisko istabas brīnumaugu( citā vārdā Kallīzija , ja nemaldos)...un zināmas paralēles arī varētu vilkt...ārstē Tevi tik dziļi , līdz kurienei pat skalpeus neaizsniedzas...pati esmu uz saviem baciļiem un" bojājumiem" pārbaudījusi
Cilvēks nekad nav pilnība ,
Bet arī nabags viņš nav :
Aiz skaistākās ārienes
Var slēpties cietākā sirds ;
Bet lielākajā neglītenī
Dievs iedēstījis sirdi kā rozi -
Tā smaržo , priecē
Un iedvesmo !
Jā, jo mēs jau pārsvarā ieraugām to, kas virspusē ( to ieraugām un pieņemam kā vienīgo patiesību ! ) .
Jo augstvērtīgāka stīga, jo dziļāk un ilgāk jāmakšķerē ,lai varētu ieraudzīt,saklausīt un sajust....