Ver durvis jauns ebrejs -
Sparīgs un kvēls ,
Sieviņu apskaut ,
Pie sirsniņas kļaut .
Bet ceļu aizsprosto
Sieviņas zābaki -
Steigā noauti ,
Pavirši nomesti :
"" Jāsteidz ! Jāpaspēj -
Smaržīgās putiņās grimt ;
Vīriņš būs mājās tūlīt ! ''
* * *
Liels blīkšķis -
Kā pērkona dārdiens !
""'Kas noticis ?! ''
No vannas uztraukta balstiņa sauc .
'' Tas es - nokritu smagi ,
Ne aci , bet zobu izsitu ,
Pierē milzīgu punu dabūju ,
Bet tas - vistīrākais nieks ,
Jo zābaki tavi , mana mīļotā ,
Tik skaisti kā laiviņas upmalā ! ""
* * *
Kā smaržīga ieva sieviņa nāk
Un maigi gulst mīļotā rokās .
Kas notiktu mūsējās mājiņās,
Ja līdzīgs kas tāds notiktos ?!?
P. S : Lasot Naura ierakstu par šo notikumu . Tas man lika daudz ko pārdomāt: par iecietību , par diplomātisku pieeju lietām ., par attiecībām , par konfliktu novēršanu .... Ja gribam būt kopā ar kādu , cik gudram jābūt , lai viss būtu labi ,
lai pie mazākiem ( lielākiem ) starpgadījumiem neuzsprāgtu kā pulvera muca ...
27.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Iecietība2
Atvainojos !
Es tā , varbūt ( !) , būtu rīkojusies agrāk , bet ne vairs tagad , kad esmu kļuvusi mazliet gudrāka pēc tās mācību stundas , ko deva jauneklis.
Varu iedomāties , kas tas bija par kritienu - kas zina , pret ko atsitās , steigdamies pie savas sieviņas . bet , redz , kāda gudrība - nekliegt , neaizvainot ,,,, bet ar savu garo izklāstu , kas viņam noticis viņas brīnišķīgo zābaciņu dēļ , ne vārda nepārmetot , ka tie nav nolikti pie malas, bet mētājas koridora vidū.
Es domāju , ka viņa saprata savu kļūdu ( vainu ) , bet bija priecīga , ka pat tādos brīžos vīrs ir tik savaldīgs !
Es nedomāju , ka man ies gludi ar mācīšanos no tā visa , bet es ļoti centīšos .
Kad es vakar teicu , ka nezinātu , no dusmām kur likties , nevis ar izsistu zobu šļupstētu sievai komplimentus , tad biju sliktais šodien lasu - bloga autore atzīstas , ka reaģētu gluži tāpat .. Par ko man tā nepelnītā kritika vakar !?
Man jau arī ! Padomā tikai - kaut kādu nomestu zābaku dēļ jāzaudē zobs , jādabū zilumi un puni , un kas vēl cits ne ! Es nezinātu no dusmām kur likties !
Bet viņš vienā mierā !
Nu .. ja man tā gadītos , būtu baigais bļāviens ..
Es runāju par tautu kā tādu - palasi šodienas komentārus manam ierakstam ! Vai tie neapstiprina manis ( manās atbildēs ) teikto ?
Es biju dzejolī rakstījusi par brīnišķīgu piemēru , kā var risināt problēmas - tik gudri , kā es pati nekad nevarētu , bet uz ko es turpmāk centīšos tiekties - dzīvot gudri , gudrāk nekā līdz šim .
Taču komentētājiem - raksturīgā latviskā augstprātība , izsmējība , lietu nonivilēšana .... Skumji ! Kāda jēga kaut ko labu stāstīt ?!
kā nu nemaina...ieplūst Austrumi...lai nav par daudz...bēg uz Rietumiem...
vai arī otrādi...kad atbrīvojas Vieta, kad aizbēguši Laimes meklētāji...te ienāk cita Miesa
Mēs esam skarba un stūrgalvīga tauta , kas netiecas ko mainīt sevī!
Varētu padomāt , ka mums to slideno momentu ( vīra ( sievas ) mātes veidolā ) problēma drīkstētu pastāvēt tikai (! ) Latvijā , ka citas tautas pat nezina , kas vīra vai sievas māte IR !
Bet...ja nu Viņš ir Kunga prātā...uz leju neskatās-cenšas noiet Taisni
Mums tā akmeņu mētāšana notiek nesmalkjūtīgi ... nav brīnums , ka jākrīt.
???
Es , mīļie , runāju tikai par to , kas mani , kā cilvēku uzrunā ! Ko varu saprast , kas man ko māca !
Es nešūmējos , jo man tā mūsu latviskā šūmēšanās reizēm piegriežas ( tajā skaitā par tām vīra ( sievas ) mātēm ! )
Var jau visu dzīvi vārīties vienā un tajā pašā sulā !
Skaidrīte izlaida to slideno momentu.
Skaidrīt , kur sievasmāte no aņuka pazuda ?
Tā nebija kritika , Skaidrīt , nevajag šūmēties. Tikai realitāte nav tik pūkaina kā dzeja ..
Sandri - nebūt ne ! Un , ja arī tā būtu , vai šis mans pārstāsts , aizgūrts no Naura ieraksta , nav pamācošs , uz pozitīvu noti velkošs !
Man tas atvēra acis uz daudzām lietām.
Taisnība - dažam tas var neizteikt neko ! Bet katrs savā dzīvē ņemam to, ko spējam .