Ver durvis jauns ebrejs -
Sparīgs un kvēls ,
Sieviņu apskaut ,
Pie sirsniņas kļaut .
Bet ceļu aizsprosto
Sieviņas zābaki -
Steigā noauti ,
Pavirši nomesti :
"" Jāsteidz ! Jāpaspēj -
Smaržīgās putiņās grimt ;
Vīriņš būs mājās tūlīt ! ''
* * *
Liels blīkšķis -
Kā pērkona dārdiens !
""'Kas noticis ?! ''
No vannas uztraukta balstiņa sauc .
'' Tas es - nokritu smagi ,
Ne aci , bet zobu izsitu ,
Pierē milzīgu punu dabūju ,
Bet tas - vistīrākais nieks ,
Jo zābaki tavi , mana mīļotā ,
Tik skaisti kā laiviņas upmalā ! ""
* * *
Kā smaržīga ieva sieviņa nāk
Un maigi gulst mīļotā rokās .
Kas notiktu mūsējās mājiņās,
Ja līdzīgs kas tāds notiktos ?!?
P. S : Lasot Naura ierakstu par šo notikumu . Tas man lika daudz ko pārdomāt: par iecietību , par diplomātisku pieeju lietām ., par attiecībām , par konfliktu novēršanu .... Ja gribam būt kopā ar kādu , cik gudram jābūt , lai viss būtu labi ,
lai pie mazākiem ( lielākiem ) starpgadījumiem neuzsprāgtu kā pulvera muca ...
27.02.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Iecietība2
Cilveeki PROT dziivot-zin ko grib...un ko no vinja grib
Tā tas ir ! Ne vienmēr gudra norāde visiem ir saprotama . Tomēr - man liekas , ka smalkjūtīgo cilvēku ir vairāk !
Dzeja no fantastikas plaukta ..
Tas ir tas grūtākais.Viens saprot no pusvārda,citam arī iztirzājumi nepalīdz.Nepielec,un viss.
Lai kur arī nesūtītu , ir JĀPROT pateikt tā , lai tas otrs to ( ka jāiet ! ) saprastu , bet lai nejustos aizvainots !
Diplomātija esot māksla pasūtīt kādu tā,ka viņš ar nepacietību gaidīs momentu,kad varēs doties ceļā.
Es domāju par tautām , kuŗām piemistu tāda diplomātiska gudrība kā šim ebreju jauneklim .
Itāļi mestu pa logu ārā traukus , krievi lamātos savos daudzstāvu vārdos + dūrītes ( varbūt ! ) , latvieši - varbūt vārdiski cīnītos par jēgu un sajēgu (?! ) ... Katrā ziņā - konflikts neizbēgams !
Arī es personīgi tādā situācijā , pat nenozīmīgākā , būtu saraukusi degunu , skrējusi uz virtuvi traukus mazgāt ( kaut ko darīt ! ) , dusmojusies .