Vakar pagāja gads , kopš pa Varavīksnes ceļu aizgāja mūsu Dzejnieks . Apsedzās ar puteni un par tēvu zemi kļuva..., zālē lai , kokos un puķēs lai -> ieaugtu ..., kā sirdīs mūsējās ieaudzis Viņš - Imants Ziedonis .
Iemācies sauli , kukainīt !
Kukainīt,
re, kā saule spīd!
Iemācies sauli, kukainīt!
Re, kā lapele, zaļā un vārā,
elpo
iekšā un ārā!
Skuja nedur
tam, kas nav skujā gāzies.
Kukainīt,
neuzbāzies!
Kukainīt,
re, kā saule spīd!
Iemācies sauli,
kukainīt!
/Imants Ziedonis/
Mazā bilžu rāmītī,
Man ir bilde tava.
Citas bildes pasaulē,
Man tik skaistas nava...
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Ne sauciena, ne pieskāriena.
Kāds milzīgs miers un klusa diena.
Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt.
Cik skaisti ir tā - nepiederēt!
Nekam, nekur. Kā palags linu
es lēni sevi izbalinu.
Esmu svešāks palicis. Man jāiet.
Prom. Un negribas pat domāt — kur.
Es jau jūtu — pie šī lielā koka
Saule mani vairāk nepatur.
/Imants Ziedonis/
...un Viņš - aizgāja .
aizejot , palikdams ,
krūšu kreisajā pusē - tur ...
Man likās, ka nav nekas siltāks par sniega piku, ko cilvēks nes dāvināt otram. I.Ziedonis
Tik tiešām nava. Kas var būt labāks par skaisto ,brīnišķīgo Latviju!
Viņš vienmēr prata atrast īstos vārdus , kad cilvēkiem to pietrūka ..
Atskaldīt viņas „varbūt”
Un atskaldīt viņas „laikam”.
Atskaldīt viņas „gandrīz”,
Viņas „it kā”, „nez vai” un „diez vai”,
Lai paliktu viņas „jā”,
Lai paliktu viņas „nē”.
( I .Ziedonis )
...............................
Un saplūstu ar vakarēnām.
I tevi aizmirstu es lēnām.
Ne melns, ne balts, ne vēss, ne kairs.
Un es jums nepiederu vairs.
/I. Ziedonis/
Tad apstājas laiks,
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis
Un sviest uz vienu vai otru pusi –
Tam nebija nozīmes.
Un nebira ziedlapiņas.
Un nerūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt.
Un tas ir tas skaistākais –
Ka mīlestība neprot skaitīt.
/Imants Ziedonis/
..Visu cieņu Ziedonim!!!!Tā ir mūsu tautas Pērle!!!!
Ja tev būtu bize...tad būtu traki.
Es neklausītu ne vārdiņa, ko tu man saki.
Es to ņemtu īpašumā savā.
Tu vari būt priecīga, ka bizes tev nava.
Vairs nav....Bet, ja būtu?
Ak! Tu nemaz nezini,kā es to jūtu.
Un es ņemtu- tur nav ko padomāt-
tevi pie bizes ari klāt.
Vairs nav?...Bet, ja būtu!
Labi vien ir, ka tu nenojaut,
kā es to jūtu!
/I.Ziedonis/
uzrakstiishu I.Ziedonja dzeju,kuru man viens Cilveeks rakstiija,un ir patieshaam...AIZGAAJIS.....
Es Tevi pamílétu tá,
Ka Tev pat sarma nenobirtu,
Es Tevi pamílétu tá,
Péc tam es arí varbút mirtu.
Bet varbút arí citádi-
Tas,kas mús savedis,tas shkjirtu:
Es aizietu tik nemanáms,
Ka Tev pat asra nenobirtu.
Visu cieņu ..Dzejniekam !
Es nežēlojos.
Dzīvi jāņem smejot.
Tik, cik tā iemirdzas.
Kā garāmejot.( I.Ziedonis)
GAISHS Cilveeks un gaishas par Vinju atminjas un Vinja dzeja neaizmirstama !