Kā vēsta sens austrumu stāsts- reiz bija divi klosteri- vīriešu un sieviešu. Tie atradās pavisam blakus viens otram. Kā jau tas, nez kāpēc, pieņemts, tuvība starp vīrieti un sievieti arī šeit bija kategoriski aizliegta. Abus klosterus vadīja kāds ļoti gudrs un savā taisnīgumā plašā apkārtnē izslavēts mūks.
Kā tas pavisam dabiski mēdz notikt, starp kādu mūķeni un mūku radās pievilkšanās. Būdami pārliecināti par savu uzupurēšanos, šie cilvēki apspieda savas vēlmes. Tomēr, nekas nepalika nepamanīts klosteru priekšnieka visuredzošajām acīm.
Kādu dienu, pasaucis abus pie sevis, viņš tiem, dāvājot savu svētību, teica: "'Jums ir divas dienas, kuras variet pavadīt kopā klostera dārznieka mājiņā. Dariet visu, kas vien jums ienāk prātā. Ejiet, un izbaudiet viens otru! "
Dienas pagāja un tas, kas tur notika, lai arī paliek tur.
Klosteru priekšnieks apmeklēja katru no mīlniekiem. Paspiedis roku un svētījis mūku, viņš pavēlēja nopērt sievieti.
Klosteru priekšnieka taisnīgums bija izslavēts tuvā un tālā apkārtnē. Tomēr, jaunais mūks neizpratnē kliedza: "Par ko? Kāpēc? Mēs taču bijām tur abi, tu to atļāvi un devi savu svētību? "
"Jā, devu. Redzi, kad apciemoju jūs katru, tu priecājies un biji laimīgs un Dievam pateicīgs, bet sieviete lēja gaužas asaras un pārdzīvoja uzskatīdama, ka ir paveikusi ļaunumu. Tad nu man nekas cits neatlika, ka to apstiprināt. "- atbildēja klosteru priekšnieks.
Dzīve mums vienmēr dod tikai to, ko no tās gaidām. Neviena lieta nav ne laba, ne slikta. Tā ir tikai mūsu attieksme, kas piešķir lietām pozitīvu vai negatīvu rezultātu. Un..., ko domāsi -> to saņemsi!
/ no neta dzīlēm /
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Ko sēsi , to pļausi ! saka tautas gudrība..
Brauc vīrietis tramvajā un domā:
„Laiks slikts, ļaudis – nekrietni, bērns – stulbs, sieva – aita, naudas nav”. Aiz vīrieša stāv Eņģelis un pieraksta vīrieša domas, pēcāk to komentē ar dziļu nopūtu:
„Dīvaini ļaudis, bet, nu labi, pasūtījums pieņemts un tiks izpildīts”.
Mazāk domāt ..vairāk darīt ..Guniņa............token !
Guna!Nu diezvai marta meenesii taas lietas taa arii ir kaa staasti?
Paldies par neta dzīlēm!
Ienāca prātā anekdote,varbūt kāds arī pasmaidīs.
Amerikas prezidents zvana Krievijas prezidentam un saka:
-Ziniet man tagad ir jauns telefons ar citu numuru,lūdzu pierakstiet..
Krievijas prezidents paņem rakstāmo un raksta:
-Amerikas prezidentam ir jauns telefona ar citu numuru...
Tā arī Latgalē saka.
Tu saki ...
Jezus,Jezus,vot rupucs!
Ir jau ar tāds.
Ati , par tādiem kā Tu , mana Latgales babiņa teica - Nakriškons !
Uz grēksūdzi atnākusi pupaina meiča.Mācītājs ieskatās izgriezumu un novaidās:
-Ak Dievs!
Atskan bals:
-Beidzot Tu mani deļ kā jēdzīga pasauci.
Marika ..., mandomāt - ļoti gudri un taisnīgi tas !
Умер человек. Его пес рядом лег и тоже умер.
И вот душа человека стоит перед вратами с надписью "Рай" и рядом душа собаки. На вратах надпись: "с собаками вход воспрещен!". Не вошел человек в эти врата, прошел мимо.
Идут они по дороге, вторые врата, на которых ничего не написано, только рядом старец сидит.
— Простите, уважаемый... А что за этими воротами?
— Рай.
— А с собакой можно?
— Конечно!
— А там, раньше, что за врата?
— В Ад. До Рая доходят только те, кто не бросают друзей.
Kas to lai zina , Ati..., otra dvēselē tikai Dievs var ieskatīties ...
Asaras viņa lēja par to,ka vairāk nebūs tādas dienas.
Aha ..., pozitīvismu der pamācīties no mana iemīļotā barona Minhauzena ... Domājošam cilvēkam naff problēmu pacelt sevi gaisā aiz matiem , kad dzīvē gadās tāda vajadzība ..., pāri kādai peļķei sevi pārnest - teiksimmm ...
Pareizi,vajag sevi ieprogrammét uz pozitiivo!