Šodien stilīgi būtu prom no valsts doties ar gaisa putnu, bet es kājām rāpoju uz Ķīnas mūri. Kāds stils var būt cilvēkam, kam reizē ar liesu izņemta arī sirds? Dvēsele pagaidām arī lidinās kaut kur virs manis. Zinu, ka tā vientulība uz Ķīnas mūra neatšķiras ne ar ko no tās, kas ir tepat. Bet es vismaz būšu redzējusi. Te ir vārda un runāšanas brīvība. Pa ceļam un tur gan jau tās nebūs. Tie jaunie arī no valsts aizbrauc laikam tāpēc, ka ar vārdiem ledusskapi nepiepildīsi un ja nu tas vecais ledusskapis salūzt? Necienu šo zemi? Cienu. Pat kabatā sauju zemes esmu ielikusi, lai tālumā varu paostīt.
Atslegas vārdi: tā ir559
Paldies, Guna, par šodien uzrakstīto!
Vakar biju saskumusi ļoti, un tad vārdiņš katrs sit dubultā..
pilns pagrabs, ledusskapī nesaiet ko uz Mūriem pilsētā vari sakasīt
Ingrida , manis rakstītais nebija nebija daiļlasītāju konkursam domāC ..., tas tā - ,,smukāko vārdu,, kontekstā .
Ko domāju , to arī rakstu - bez kādas zīmēšanās . Dzīvē katram savi kūleņi , kuru rezultātā rodas pieredze , ātrāk kā atkal - uz pekām tikt . Dzīves mācībstundas .
Jā - skarbas ! sāpīgas ..., bet ! kas nenogalina - stiprākus dara .
Zinu , ko saku ..., esmu pabijusi melnajā kvadrātā , ko tāpat nenovēlu nedz Tev, nedz kādam citam .
Visu cieņu ! cinīšiem - ejošajiem un darošajiem , jo tikai tā - ejot un darot , var no saviem melnajiem kvadrātiem izrāpties ..., sakult sviestā savu ieskābušo dzīvīti / divas slīkstošās vardītes, atceries ! / , tā izdzīvojot , nevis ceļot ķepiņas gaisā .
Katram cinītim sava izvēle - darītāju pulkam pievienoties , vai blablabla - turpināt ...
Kamēr mūsējie pa svešiem mūriem rāpo , Latvijā svešinieki pierāpo ..
Es, Guna, pirms gadiem 3un+, vēl smukākus vārdus Zemei savai noveltītu. Es nezināju, tāpat, kā to nezini Tu, kurā brīdī dzīve var apmest tādu kūleni, kā ne sapņos, visļaunākajos, nav rādījies. Lai Tev izdodas to nepiedzīvot! :) .. un- tas par tiem cinīšiem, skaļi bļaujošajiem, bija galīgi nevietā!!! Daudzi, ļoti daudzi- vnk klusē, ceļas un iet; viens tuvāk, cits tālāk- bet iet, dara, bez bļaušanas.
Jā , skumji gan ... bet skumt nav jēgas - labāk pasmieties
Skumji ..., bet fakts...
Jā , jā .... kad salasās tūkstoši nekaitīgo ES , no viņiem viens briesmīgais MĒS izveidojās
Nuja ..., visi ,,mazie cinīši,, , kuri to vezumu - gāž ..., un skaļi bļauj , turklāt ...
Jā , nejaukais radījums radījums vārdā MĒS ..
Paši vien - tos krastus brucinām un upes - piesārņojam , Kuku ...
Jā ,ir jauka zeme šī - ķīseļa upes mannas krastos plūst , kurās var 1000 reiz iekāpt bez problēmām
Pasaulē skaistāko zemi - Dievs ir dāvājis mums ! Nevajag pa citzemju mūriem - rāpties...
Un vispār , ja tev ir ledusskapis un dators , televizors - tad esi turīgs cilvēks , un nabago kategorijā neiedalies
Ledusskapī var grāmatas glabāt - garīgo barību salkt
Gods un slava Ziņģītei, veselībai rāpošana ir laba lieta, te daudziem komentētājiem tas par skādi nenāktu. Ingrida Xx - sāksim rīt, ko tad pa tumsu dosimies tālēs zilajās.
Šo valsti ienīstu,bet zeme ir mana un dzimtene mana.Te pat vien turēšos nagiem un zobiem.
šis labs
Gunta. Tu neesi viena, kas jūtas līdzīgi. Jā, biju sasparojusies, pieņēmusi, ka ar mani notikt tā, kā tam notikt. Priecājos par katru mazumiņu, katrs sīkumiņš deva lādiņu pozitīvu un stiprināja ļoti. Tikai.. pirms stundas mani spārni tika atkal aplauzti. Kaut zināju jau- ar to jārēķinās. Ai, nav vērts!!!!
Vai uzreiz ar gariem gabaliem sevi mocīt...iesākumā kā Ziņģīte patrenēties ap galda kājām...cienu šo sievieti par uzņēmību un lielo gribasspēku