Kā zibens šautru
Laižu vērtību skalu
Caur sevi -
Uz pasauli :
Nu lietas izskatās pilnīgi citādāk ;
Kur viss rādījās labi -
Nu mānīgais atkāpjas ,
Un soli manā virzienā sper
Tas , ko saucu par ēnu.
Es sevi nu skatu
Ne pasaules acīm ,
Bet savām,
Tur ēnas uzrāda to,
Kas patiesi vērtīgs
Ir manī.
P. S : Ar ēnām domāju to , ko iepriekš biju noliegusi , uz ko biju skatījusies aizspriedumaini , pretenziozi ....
23.03.'14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Ieskatīšanās sevī0
Jā , jā ... cilvēki mainās , un mainās viņu vērtības
Kā maizi ēdu ēdu-tā dziesmu dziedu...teica vispazemojošākajā stāvoklī noliktie KLIENTI- apsveicinot savu patronu-aizstāvi...dziedi slavas dziesmas ķeizaram-Vārda talanta pratējs....arī ar otu un kaltu---izkal To skaistu!
Pēc maniem novērojumiem, ar gadiem cilvēks paliek vai nu cietpaurīgāks (redzesloks netiek paplašināts, ir konstanti uzskati ka betona siena) vai nu elastīgaks un atvērts arī jaunam vēsmām un pašanalīzei. Pie kam interesanti tas, ka jaunībā šādas pašanalīzes rezultatā varēja piemesties mazvērtības sajūta, bet ar laiku mierīgāk uz to raugies, ka esi ne tikai balts un pūkains, bet ir gan krāsas, gan skabargas, tik jāizprot, ka ar tām jaukak sadzīvot .
Balti,ka sniedzins.
.....vai Pastaras tiesas darbiem gatavojies?