Mazais Moiše pārrodas no skolas un lepni noziņo :
- Mammū , šodien skolā aizpildījām anketas , ailītē ,,nacionalitēte,, ierakstīju , ka iru krievs !
- Dēliņ , Tu ko katru dienu ēdi pusdienās ?
- Vistiņu , mammū !
- Tagad ēdīsi kartupeļus , kā visi krievu bērni !
Moiše sarūgtināts dodas pie tēva meklēt mierinājumu.
- Tēt , klau , tēt ! Skolā anketā uzrakstīju , ka iru krievs !
- Dēls , ar ko Tu dodies uz skolu un no skolas ?
- Tu taču zini , Tavs šoferis mani ved ar mašīnu , tētuci !
- Zinu. Turpmāk brauksi ar tramvaju , kā citi krievu bērni .
Pavisam sašļucis , Moiše dodas atskaņot savu jaunumu vectēvam ...
- Atgādini man , mazdēliņ , kāda ir Tava dienas kabatasnauda ?
- Sotaks , vecotēv !
- Iztiksi ar rublēnu , kā krievu bērni !
Moiše , pavisam neģīmī jau , sēžas pie ģimenes pusdienu galda . Visi , garšīgi čāpstinot , ēd šmorēto vistiņu ..., Moišes šķīvī - pliki kartupeļi !
- Nu , dēls , kā Tev patīk būt par krievu ? māte uzjautā Moišem .
- Tikai pāris stundas kā krievs , bet jau neieredzu žīdus ! nošņāc Moiše...
                                                / pārstāsts no saita ru net /

Aņuks svētdienas smaidam ..., taču, katrā jokā - kkas pamācošs ir .
Rezumē :
Ar sankcijām neiemantosi nedz cieņu , nedz mīlestību . Attiecināms gan uz politiskajā   arēnā notiekošo , gan sadzīvē sastopamām situācijām ..., gan tepat , Amigoslendā , viela pārdomām - manu blogu dzēsējam .