Negribu ... negribu

1. apr 2014. 20:41

Negribu ... negribu ... negribu  smiet ,
    Kad kāds muļķītis pirkstiņu pakustina ;
        Gribu smiet ... gribu smiet  tikai tad ,
              Kad jūtu ko smejamu esam :
                                       Tas var būt tavs greizais un šķībais vaigs ,
                             Ko tu 1. aprīlī placinājis  ;
                                Tas var būt mans kurpju nospiedums
                                            Uz  tavas tīrās parketa grīdas ;
                                                Tas var būt mazs saules kripatiņš,
                                                   Kas liek man uzlikt brilles....
                                                      .....................
                                         Tas var būt galīgi itin nekas ,
                                                     ... Un tomēr man gribas smieties !
              

01.04.''14
  / S. Grasmane /               

Atslegas vārdi: Smiekli17

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (22)

Skaidrīte G. 1. apr 2014. 20:57

Tur jau tā lieta , ka vienāds noskaņojums visiem vienlaicīgi ir grūti iedomājams. !
   Bet , ja tam jānotiek dienas robežās ( within a day ) , tad kaut kas var arī sanākt . Es visu dienu biju nopietna , bet nu - pret vakaru - esmu jautrā noskaņā . Laikam vakars ir mans laiks , lai smietos un jokotos.

Dzēsts profils 1. apr 2014. 20:49

kapeec nav kolektiivaas raudamaas dienas visi izraudaatos....Shodien-izsmejas...bet neviens kaut kaa tomeer nesmejas-laikam nav par ko priecaaties.
Spest smieklus no sevis... parasta ikdiena skjiet.
Smiekli un asaras laikam nesaskan visiem vienaa dienaa...
kaut vai 9. maijs-jaapriecaajas-UZVARA!!! bet maates raud-deelus zaudeeja taas dienas delj

Autorizācija

Ienākt