Negribu ... negribu ... negribu smiet ,
Kad kāds muļķītis pirkstiņu pakustina ;
Gribu smiet ... gribu smiet tikai tad ,
Kad jūtu ko smejamu esam :
Tas var būt tavs greizais un šķībais vaigs ,
Ko tu 1. aprīlī placinājis ;
Tas var būt mans kurpju nospiedums
Uz tavas tīrās parketa grīdas ;
Tas var būt mazs saules kripatiņš,
Kas liek man uzlikt brilles....
.....................
Tas var būt galīgi itin nekas ,
... Un tomēr man gribas smieties !
01.04.''14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Smiekli17
Tur jau tā lieta , ka vienāds noskaņojums visiem vienlaicīgi ir grūti iedomājams. !
Bet , ja tam jānotiek dienas robežās ( within a day ) , tad kaut kas var arī sanākt . Es visu dienu biju nopietna , bet nu - pret vakaru - esmu jautrā noskaņā . Laikam vakars ir mans laiks , lai smietos un jokotos.
kapeec nav kolektiivaas raudamaas dienas visi izraudaatos....Shodien-izsmejas...bet neviens kaut kaa tomeer nesmejas-laikam nav par ko priecaaties.
Spest smieklus no sevis... parasta ikdiena skjiet.
Smiekli un asaras laikam nesaskan visiem vienaa dienaa...
kaut vai 9. maijs-jaapriecaajas-UZVARA!!! bet maates raud-deelus zaudeeja taas dienas delj