Ja piemiegsiet acis , domās ,,ieejot bildē,, ..., sevi tur - ieraudzīsiet ...
Ceļa malā stāvēja nokaltuša koka stumbrs.
Naktī tam garām gāja zaglis un nobijās: viņš nodomāja, ka tur stāv policists,kas viņu gaida.
Garām gāja iemīlējies jaunietis un viņa sirds priecīgi iepukstējās: viņš domāja, ka tā ir viņa mīļotā.
Bērns, kuru nobiedējušas briesmīgas pasakas, sāka raudāt: viņš nodomāja, ka tas ir spoks.
Taču visos gadījumos koks bija tikai koks. Mēs redzam pasauli tādu, kādi esam paši.
/ no neta /
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Vēl tikai pumpuriņos šamās - Rēzeknes pusē ...
Flokši mani - balti , sārti un violeti ..., vēl tikai par vasaru - sapņo ...
Ellee rataa,Guna!Kaadaa malaa tad tu dziivo?Mums jau beidz ziedeet
Ja nav vizbuliishu,njem luudzu floksi .
Vizbules mūspusē vēl snauž ..., tikai baltās sniegpulkstenītes zied un dzeltenbaltzilivioletie - kroksīši !
Te gan jau zilās puķītes zied.
Ati ..., mūspusē Pavasara plaukstiņas - sniedziņu birdina ...
Valter , spogulis ir noslēpumaina parādība - gan pazīlē ..., gan arī - mīklas uzdod ...
Kura esmu es -> tā , kas te ..., vai tā - > kas spogulī ...?
Vo,vo,un plaukstā vel pavasari.
Un ko tad šamais saka ..., Ati ?
...spogulīt,spogulīt...Bet tas maita jau otro dienu vārdus sauc.