Katra diena prieka pilna, tā vismaz jādomā - foršs vēlējums, ko saņēmu. Vakar, kamēr vazājos apkārt, bija atvesta virca, ko solīja jau otrdien atvest. Jauka diena bija. Risei pārplīsa kulaka lieluma bumbulis uz kājas, asinis piesmērēja izmazgātos paklājus. Noslaucīju, uzklāju vecaslupatas. Labi, ka vecās nav mājās, viņa pagnedēl bija apčamdījusi bumbuli, teica, lai vedot uz operāciju. Sune pirms tam dienu neēda, bet nu jau atkal ir mana Rise. Bet es jau sen domāju tā - kurš ārsts pateiks, ka nenomirs 2. dienā pēc operācijas. Ja sune būtu gadu veca, gan jau es operētu, bet 10 gadīgu nemocīšu. Grāmatās raksta, ka viņas dzīvo gadus 13 - 15, Par mopsēm arī rakstīja, ka kādus gadus 15, bet manējās aizgāja gados septiņos... ( Neatceros, jāskatās papīros) Vairākas dienas kārtoju skapi, jākārto biežāk, atradu vecu lūpu krāsu, samta kostīmu, gultas veļas komplektu iesaiņojumā, jaunu lielo dvieli... Jāatdod Ievai, man tak jau kādreiz lietotie pārvalki no nelietošanas dzelteni palikuši. Dārzā nekas vēl nav, tik kaut kad sataisīju salātus ar eļļu - skābenes, pieneņlapas, gārse.... Tulpes lēnām sāk ziedēt... Narcises praktiski nebija, tik kāda. runā jau, ka sīpolaugi esot izsaluši... Jāiet uz kapiem ar, jo 1. maijā Ilm dz diena. Es visu ko gribu...  ar to prieku jāiztiek tik domās...