.... kad domām pārlido lidmašīnas

1. mai 2014. 15:00

   Vakar bija silts ļoti, pusdienlaikā aizgāju aiz lielā šķūņa, kur- šūpoles, batuts /man patīk, kā saka te: Trampolin/; nu vot!, un kad pietika lēkāt, atgūlos, un, kaut saule jau tieši acīs, skatījos uz lidmašīnām- tad viena, otra.. septītā.. to te pārlido tik daudz un tik zemu, jo ne diži tālu- lidosta .. un tad domāju par cilvēkiem tiem, kas tajās .. un katram- dzīve sava!- ar tās priekiem un prieciņiem, bēdām.. un visādām citādām būšanām..


       /vienu noķēru aiz astes!!! /
   .. vēl tikko Litas blogs.. atk- daļiņa dzīves kādas..
   Un tad- ļoti spilgti!- iedomājos Tos, ko skaitu par saviem draugiem.. Būtībā- ko mēs, cilvēki, zinām viens par otru???, tikai to, ko tas otrs ir gatavs atklāt! Man ir divas draudzenes, par kurām IT KĀ zinu visu, bet zinu taču to VISU, kas daļā tajā, ko Viņas atļauj zināt!! Vai es zinu visas tās asaras, kas uz spilvena, vienatnē??.. Tāpat kā manējās, visdziļākās asaras, nezina neviens!!!, tāpat, kā- vistrakākos šizo- vnm paturu pie sevis..
   Par Puišiem.. Viens- mākslinieks pēc būtības un talanta, bet ikdienā- darbiņš cits, kuru, kā visu, ko dara, dara labi, un, jā, man bezgala mīļš!, bet- atkal!- zinu taču tik maz no Viņa dzīves patiesajiem mežģiem!, no tā, kas Viņu darījis tādu, kāds Viņš ir .. un tad cits Draugs, kurš k-kur ik pa laikam attālumus mēra, reizēm mani forši smīdina, kā vakarvakarā, piemēram, un kuram ticu par 120, un atkal- to, kas un cik dziļi sāp Viņam, nezinu!; jā, man liels prieks par video, kuru Viņš nesen atsūtīja- redzot koncertu, kurā arī Viņš, ieraudzīju 'dzīvajā' šķautnīti vēl vienu.. un tad kāds Cits Draugs, kas jau gadu ne vienu vien ne zemē savā flīzē, un kurš mani bieži sauc vārdiņos tajos, kas mani vnk sasilda; zinu Viņa dzīvi lielajos vilcienos, bet- to kas sāp visdziļāk?- par to taču nerunā!!!..
   Zinu- kāds, neiebraucis būtībā, nodomās: kas tad tās par draudzībām!?, bet- jā, cilvēki uzticas, dalās, paraud uz kāda pleca, iesmej par ko tobrīd špāsīgu.., bet paliek TĀ DAĻA, kura netiek atklāta- NEVIENAM!!!
   Un tad, precīzi nepateikšu- tieši kad?!- manā dzīvē, pavisam nejauši!, ienāca Meitene, kuru, no pirmajām vēstulītēm sajutu kā- savas dvēseles radinieci!! Un Viņai- reizēm ik pārdienu, reizēm- paiet mēnesis un vēl- kamēr, stāstu to, ko nestāstu nevienam- visvisbūtiskāko man!, to, ar ko tobrīd elpoju vai- smoku.. Tās bieži nav vēstules, bet gan- kliedzieni!.. Tā notiek. Vrb tieši tas, ka nezinām viena otru realitātē, piedod to atvērtību- līdz galam??? Zinot sevi, zinu jau sen, ka nekad neietu pie neviena psihologa /kuram gan nav bijušas dienas, kad saulīti ieraudzīt baigi grūti??/, jo- es nespētu atvērties līdz galam! Nesaku jau- ir mazmazītiņas durtiņas, kuras atvērtas netiks NEKAD! NEVIENAM!, arī šai Meitenei- nē, to esmu sapratusi- ir dažas lietiņas, ar kurām cilvēks vnm paliks vienatnē, VIENMĒR!
   Un arī par AMIGOS tautu, to, kas publiski, blogos, es domāju. Zinām viens otru, IT KĀ, bet tas, lai cik atvērts katrs vai noslēgts, tāpat mums nekad nepateiks, kāpēc šis cilvēks tāds!! Vai aiz prieka, vai uzbraucieniem, vai gudrām tēzēm, vai anekdotēm... nav pilnīgi kas cits??!! .. kas sāp, ar ko elpo, par ko gavilē pa īsto- to taču tāpat neuzzināsim NEKAD!!!, lai cik- šķietami!- zināmi- viens otram te esam.....

Atslegas vārdi: slēgtās durtiņas0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (95)

Pingvīns i. 6. mai 2014. 15:58

Xexe- būtu feini pavērot, kā Tu lēkā tādos plandīgos svārciņos ;P

Ingrida X. 2. mai 2014. 13:55

   Sandīti! nu nealkstu reitingus!- domā, protams, kā vēlies! :)  rīvēšanās??? ja tā Tu sauc polemiku- ok!, nebūt visiem nav jādomā vienādi!!!- apmainīsimies domām- lai  notiek! ; bet, man gan šķiet, ka vairāk Tev patīk ar kādu sākt siekalainām bumbiņām šaudīties, atrodot vietiņu- kur!, atk- ok!, dari to! bet- ne tur, kur Tevi palūdz- to nedarīt! ..
   Ir jau labi! Aiz to, ka esam tik dažādi, interesantāk dzīvot; tikai- nu vajag sajust to robežu reizēm, tas gan...

Ingrida X. 2. mai 2014. 13:45

   Paldies Tev, Alise! :)
   Jā:  KATRS NO MUMS VAR PIEDĀVĀT TIKAI TO, KAS VIŅAM IR!
   Un- tieši tāpēc!- gribas kļūt labākai, čaklākai, iekšēji līdzsvarotākai un gudrākai, atmest daļu sava ego- lai- būtu vairāk, ko dot!!!   Un, kā jau Sonja teica: tas taču neizslēdz tevī tevi!!! /domiņa tad tā, tikai vārdiem- maniem :)/

Dzēsts profils 2. mai 2014. 10:36

ingridinj......kas tavam blogam reitingu celj? kostiks.....job.....cilveki lasa un domaa....
patik cilvekiem riveshanas.....

Alise .. 2. mai 2014. 10:09

.Stāsts par kādu gudro, kurš reiz ieradās Akbaras pilsētā..!
...Cilvēki nepievērsa viņam nekādu vērību, un viņa mācības neguva atsauksmi tautā. Pēc kāda laika šis gudrais bija kļuvis par pilsētas iedzīvotāju ironisko komentāru un apsmieklu objektu.
....Reiz, ejot pa Akbāras pilsētas galveno ielu, vīriešu un sieviešu grupiņa sāka gudro apsaukāt. Tā vietā, lai izliktos neko nedzirdam, gudrais pagriezās pret pāri darītājiem un svētīja tos.
..Kāds vīrietis ierunājās:
-Tātad, cita starpā, tu esi arī kurls . Mēs tevi apsaukājam neglītiem vārdiem , bet tu atbildi ar svētību!
...-KATRS NO MUMS VAR PIEDĀVĀT TIKAI TO, KAS VIŅAM IR, -atbildēja gudrais.
/P.Koelju/
.....iekopēju šo te, jo tieši tā man prasījās...pēc komentāru palasīšanas!
Tikai , Sandi, neizlauz zobus ..kozdams

savsem k. 1. mai 2014. 23:09

Automašīnas vismaz no debesīm nenogāžās   . Labunakti   !

Ingrida X. 1. mai 2014. 23:07

.... āāāāāā....
Nu tad- brauksim pa zemi! Izplūdes gāzes- vsm uz nakti!- paliksim malņā! :)


            .... ceļš uz mājām .. pie Savējiem ....
Jaukus sapnīšus! Bez himtraili un visādām citādām ķīmijām!!!  

savsem k. 1. mai 2014. 23:01

Nu ... himtraili - tās ir tās baltās lidmašīnu pēdas , kas neizgaist - bet pārvēršās plānā , plakanā mākonī . Pastāv ticama teorija , ka viņu veido gaisā izsmidzinātas ķīmiskas vielas  

Ingrida X. 1. mai 2014. 22:57

/Ha!!! Pie vietas???!!!! Pats sevi nedabū vietā un- tikai!!!/

Ingrida X. 1. mai 2014. 22:56

... kas ir "himtrali" /es jau labu laiciņu vairs nekaunos pajautāt to, ko, pieļauju, zina daudzi/???

savsem k. 1. mai 2014. 22:56

Sandis , visus "nolicis pie vietas" ies gulēt apmierināts - gandrīz laimīgs  

Dzēsts profils 1. mai 2014. 22:32

Kukū      

savsem k. 1. mai 2014. 22:30

Dižā Inta teiktu - himtrali   .. Pas skatoties debesīs visi cilvēki neredz vienu un to pašu  

Ingrida X. 1. mai 2014. 22:26


                 ..... ceļi pie draugiem .....

Dzēsts profils 1. mai 2014. 22:18

es ticu , ingrīdiņ, ka nekad nepaliec rupja........ticu, ka šūpojies ar tādu inerci , līdz šūpoles apmet kūleni........ tas viss ir no laimes....
sabiedrībā........ ir citi likumi....... jo asāki tev zobi...... jo skaistāks! audz ingrīdiņ, līdz tiksi pie kārtīgiem kaula zobiņiem.......varēsi kādam iekost.... ieknābt.... mazāk dzīvē būs stresa!

Dzēsts profils 1. mai 2014. 21:48

nu kas tad ir šis viesis?
es tavos blogos daru to , ko darītu savos........ visu mēru pēc sevis...... nav man citu piemēru.... ingrīdiņ! saulīt manu! tāds es vnk esmu!

savsem k. 1. mai 2014. 21:46

Jā ...ja cēloņi nav zināmi - zināms rezultāts .  

Ingrida X. 1. mai 2014. 21:44

   Lieli cilvēki??? bārstoties rupjībām??? ha!!! :P
Es negribēju Tev atbildēt, bet- redzi!- atbildu:  Ja k-kas NAV glīti, tad diviem, ienākot cita cilvēka uzrakstītajā, sākt savu personīgo apriešanos! Un- apriet kādu, kurš ir ne tikai nakts viesis, bet- blogā šajā- arī mans viesis!!! Kam ir tas pieņemami- ok!, turpini! Es- to nevēlos. Un- PALŪDZU!!!- ne te. Viss.

Dzēsts profils 1. mai 2014. 21:34

es neizlasīju tavu blogu, ingrīdiņ, tikai sākumu...... par lidmašīnām.....zilajām debesīm!
nav glīti aizrādīt lieliem cilvēkiem par ko rakstīt un nerakstīt blogos...... jo jebkura doma tomēr ir doma..... izņemot fejiņas domas.....
savu galveno domu, ingrīdiņ, taču izklāstīji......

Ingrida X. 1. mai 2014. 21:34

Sandim /21:32/-
mani neinteresē šāda veida detaļas. Es- palūdzu!!!

Autorizācija

Ienākt