Politiskie svētki
2. mai 2014. 08:47
Šie nu ir īsteni politiskie svēki. Satversmes gadadiena, Eiropas Savienības gadadiena... Latvieši nacionāli gan nav naski uz svētku svinēšanu svinēšanas nozīmē. Cieņā ir sērošana, atcerēšanās, pieminēšana. Ne velti tik bieži karājas valsts karogi ar sēru lentēm. Laikam jāpaiet desmitgadēm, lai atcerētos, kāpēc karogam klāt piesieta sēru lente. Visi svētki tiek politizēti. varbūt Jāņi un Lieldienas ne. Bet tos jau arī mūsu valstī katrs atzīmē "pēc sava kalendāra". Tie, kas nelasa latviski, nemaz nezin, kurā dienā tie ir. Viņu Dievs taču tā nesaka. Marts un 9. maijs vispār ir tīra politika. Vai tad kāds leģionārs spēj aiziet pie Brīvības pieminekļa? Lai tie ar ordeņiem apkārušies 9. maijā iedzer savu šņabi. Ja vēl prezidents teiktu prozīt, tad nekāda naida un nievu nebūtu. Bet pie mums visur vajag politiku.
Atslegas vārdi: tā ir559
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Vasilijs P. 2. mai 2014. 12:43Britukam ar puikam 14 junijam-tuvak esosie.
Atis K. 2. mai 2014. 09:1715.maijā vajadzētu karogu kārt.Nezinu tikai kā pareizāk-ar,vai bez lentes.
Ineta L. 2. mai 2014. 09:11Ja, kaut kas neštimmē..karogu kāršana kāršanas pēc vai lai pašvaldības policija neuzliktu sodu...tāpēc, ka kāds kaut kur nolēmis, bet tautai nav popularizētas, izskaidrotas, iedzīvinatas svētku vai sēru dienas Vakar skatījos raidījumu, kurā tieši mineja statistiku, ka sēru dienu karogi jākarot biežāk nekā svētku Valsts sēro, bet tautas lielākā daļa pat nezina par ko. Karogs kā īpašs simbols laikam nepilda savu funkciju šobrīd . Katrs var savas ģimenes svētku dienā izkārt karogu..bet vai daudzi tā dara?
" Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu."
Svētki nerodas no ierakstīšanas kādā paragrāfā, tā ir dziļi emocionala padarīšana! (protams, ir sabiedrības, kuriem kā no "augšas" teikts, tā arī svin).
Atis K. 2. mai 2014. 08:51A man pofigu un es strādāju kā parastā dienā.