Es zinu sen ,
      Ar sāpēm pieņemot ,
          Ka mans ir laiks ,
               Ko nule dzīvoju ;
                    Laiks būs - tas nezudīs ,
                        Tik mani līdzi neņems tas .

                      /  Kā pēdu nospiedumi jūŗas smiltīs -
                            Tā zudīs atmiņas par mani ..../
                              
                              Kā košas puķes jauni ļaudis augs ,
                                  Un  pieneņpūkas trakos ,
                                      Un saule spīdēs ,
                                          Karsti dedzinās ....

                                       /  To jutīšu ij es -
                                             Kaut saules otrā pusē./

P. S : Valda dzejoli lasot.

26.05.''14
/ S. Grasmane /