Cilvēks reizēm ir viens traki jocīgs uzveidojums! Rodamies it kā tik vienkārši- Vīrietis un Sieviete mīlējas, tad- saplūst tur tas, kkas, un tad mēs savas mammas puncī augam, līdz- ar brēcienu skaļu!- laukā.. un sākam savu ķepurošanos- TE..
  Visas lietas, ja viss notiktu pēc scenārija- mums vēlamā- taču tik vienkāršas un foršas!!!
  Tas, ko vēlējos pateikt. Pieļauju- to saprast būs pagrūti tiem, kas paši nav ar to saskārušies. Nesakiet: kkāds šizo! tā nava!!!
  Mēs gaidām kko- ļoti!!! Ļotāk par ļotu!!!, aizkrāsojot dienu pēc dieniņas, lēnām kravājot šmotkiņu pēc šmotkiņas... un- iekāpjot busā, kas tevi stundas 27+ /bāāāc!/ kratinās nu uz mājām- vienalga!- ir sajusties jauki- bezgala!!! .. Un tad, kad jau burtiski izbaudi- sev tik mīļajā mašīnītē- tos kilometrus, kas vairs palikuši /brīdis, kas sapņos man rādās!/.. kad atslēdz sev tik mīļā dzīvoklīša durvis, kad pārkāp slieksnim savam, tad..... tad- pēkšņi!, tā, no gaisa zila- saploc un- viss... un- Lielās Ilgošanās un Gaidu vietā- nevēlies vairs- Nevienu un Neko!!!... tā ir traka nobrukšana!!! Ja es nebūtu parunājusies ar cilvēkiem, kas dzīvo līdzīgi- pasaulēs divās, tad domātu, ka vnk traka esmu es.. pēkšņi nesaprotot vairs, kur tad nu ir tgd tā vieta- mana.. Nesaku jau- vrb kādam izdodas labāk- dabūt sevī to balansu; man- vajag nedēļu vismaz, lai apjēgtu- nu nelaid taču vējā tik ļoti gaidītās dienas!!!...
   Es ļoti ceru, ka šoreiz sanāks!!!! Gudrāk, labāk un mīļāk.. Es sev saku: tas ir baigākais ego, tā nedrīkst!!! Ne pret vienu!!! ..
   Un- es taču redzēju sapņos Tevi, Tu- redzēji- mani...

                        ..... mana jūrmala .....
                      ..... jūra, saule un vējš .....