Ak , kā man gribētos turp atkal aizbraukt
Un pakalnus kā spilvenus zem kājām likt :
Vairs nebaidītu mani Positano klintis ;
Ja vajadzētu , pakāptos pa tām .
Kā nākas tas , ka laiks , kas kādreiz bijis ,
Kā atbalss vienmēr griežas atpakaļ :
Liek vēlreiz staigāt ceļus staigātos ,
Bet nu jau citā gaismā, citā vērtībā.
01.06.'14
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Laiks22
Juri - 20:26
...piekrītu Tavam teiktajam.... bet ir vietas kur vienmēr gribēsies atgriezties...
Kā būtu ja mēs patiešām aizbrauktu.
Tad tik jāauj kājas..
Lai piepildās Tavs sapnis, Skaidrīt!
Protams , bet ir jauki arī kur aizbraukt !
...nekur nav tik labi ,kā mājās...