Alferdam piemērota driģeņu slotiņa -jau trešo reizi redzu atvēzienu

Domaju ari Alfreds ir varets sazalot,ja sakusies tik slikta veseliba...

Tikai ar mēru, labi?

Sovakar-darbs-Fifa majas.P.S.Dzivoklis nav privatizets-Alibi-tadel paliek viena.

Lai Dieva-Ta kunga prats klust zeligs,sai jaukaja laika-pagaidam nelist...

es pat nevaru iedomāties relaksu vannā ar 100 svecēm apkārt-man tas atgādina miroņa apstāvēšanu...nezinu pat cik ir jābūt kritušam sevī, lai sāktu klausīt kaut vai pašlaik vairumā uzradušos pirtniekus, kuri ar zālu slotiņām kaut ko mēģinās iedzīt. saprotu-tas ir labs bizness, tikai cilvēkiem ir jāiestāsta, ka viņi ir Jāsakārto, jo izjucis esot psiholoģiskais līdzsvars

Jurij!!! Paldies Tev!!! Nupat ka ģērbšos ciet /es arī te- ne visai cieši noģērbta, šobrīd /, un- aiztecēšu paraudzīt   Cēls žests   Un tad- kad izgaršošu, tad parunāsimies par tām šķautnēm, oki??? :)

Ingrīdiņ, lai nolīdzinātu nesaskaņu šķautnes kas starp mums, re ko tev atradu, tagad Maximā akcija, lai labi garšo  

.... gan tās sveces, gan vīnu, ja rodas doma tāda, uzriktē tad, kad vajag, ja vajag. Ne jau nu- pēc scenārija!!!! Vakarnakt braukājos, doma bija- satikties- ar Scenāriju, sapratu- ne tas ir tas- Scenārijs, ko vēlos. Pacietīšos bišku, līdz- Tam :) .. par cik glāzēm, tām garkajainajām, IR tieksme- gāzties /būtnes nestabilas!/, pirms laika- īstā!- nav ko tur!!- servēties.. .. ne jau Scenāriji Pareizie ir tie, kas paliek atmiņā- neizdzēšami; atmiņā un sajūtās- paliek visas Lietas, iepriekšNeieprognozētās, kā, teiksim, paņemšana ezerā... negaidot.. bez svecēm un- vīna, un arī- bez glāzēm :)

Iesakuma man ari tiesi ta likas-mana sunenite kadam ir ko apedusi-nu mazums,ka gadas-ja zale atrod-bet nebija pieradijumu,un par cik Tads darbs ar XXX-jo savu Fifiti sev lidzi uz darbu nekad vedis neesmu.

mani arī nesajūsmina pēc fen-šuj metodēm sakārtotā pasaule-jo katrs ir stipri individuāls-manī var rasties kaut kas spontāns, pat nezinu no kā...to neierosina negādas apdomīgi noliktas sveces ne vīns garkājainās glāzēs...man bail, ka tās varu nogāzt-nejauši, kad žests nāks neapdomāts... un svarīgās glāzes aizmirsušās-nepataicīga

... značit- sausiņš, galīgākais :D

Es vīnu sveču gaismā nedzeru un stulbas domas nedomāju.

Brauc uz Rígu...pa Vecrígu pavizináties......   

O.Heijams
Iedomígie un aprobezhotie
Dalít grib garu no miesas.
Es apstiprinu tik vienígu lietu:
Víns deldé rúpes un dod mums augstáko mieru.

... esmu to darījusi- daudz. Sapņojusi un- ieskatījusies- sevī. Es tāpat zinu, ko daru, darot labu un īstu sev, ko daru- lai tikai- darītu.. lai nepalaistu dienas- vējā.. kaut- pēcāk- kad neej ar SEVI, tāpat tikai- mieles, mieles- vien.. tā ir.
    Sandi. Atvaino, ja to nevajadzēja- publiski. Jau sen zinu, ka esi Cilvēks- labs, pat ļoti!!! Bet- tas, ka esi labs, jau jāslēpj, jo- gadsimtā šajā- vairāk apņirgšanas vērts.. bet- es to ielāgoju vnm!!!- lai ņirdz tie, kas ir truli un vairāk par to- nejēdz- neko!!!- suņi vnm ir rējuši, bet?- karavāna??.... ok, braucu; visticamāk- vnk- pabraukājos... man nepatīk mērķis, kurp- it kā- dodos... man nežēlīgi patīk- braukt!!! Vēl jo vairāk- ja braukts, vnk- tāpat- nav ilgi tik... Paldies par Tavu komentu, bez- sarkasma :) Visvislabāko- Tev!!! No sirds! :)

bet tu vari neiet ielās, vari apsēsties ērtāk un pasapņot........ nedaudz...... ieskatīties sevī

Es- atk parunāšos- ar sevi.. Pirms- iziešu- ielās...
...........................................
Dzejolis, kuru, atmodināta nakts vidū, varētu noskaitīt; jau kopš maniem padsmit..

Kādām dīvainām kustībām, greizām un lauztām,
Kādām dīvainām drēbēm, kas zin, no kā austām,
Kādām dīvainām acīm — kā paegļu mežs
Gar mūsu vārtiem gāja cilvēks svešs.

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā iet viens caur vakaru vēlo?"

Pie vārtiem viņš apstājās, sauca mūsu suni,
Kā kaulu tam pasvieda malduguni
Un prasīja: "Kā jūsu krupi sauc?
Vai viņš izlien no paklēts, kad govi slauc?"

Un tu man teici: "Tas gājējs tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"

"Vai deg jums svecītes pirkstu galos?
Man ir zelta sirds. Vai gribat, lai ar jums dalos?
Un kuru daļu lai jums dod —
To, ko saprot, vai to, ko nesaprot?"

Un tu man teici: "Tas cilvēks tēlo.
Kāpēc viņš tā runā caur vakaru vēlo?"
Mēs toreiz pa vārtiem to neielaidām.
Tagad nu gaidām. Vēlreiz gaidām.

Bet nakts kā nakts,
Un diena — kā diena.
Govs gadā noēd kaudzi siena,
Bet nenāk krupis pēc mūsu piena.
Un dīvaina cilvēka — arī nav neviena.  

    /I.Ziedonis/
...................................
Un tagad- savu Dvēselīti Kailo- atvērusi; neprasiet- nezinu, kāpēc tieši- šobrīd... jo- Dīvaiņiem, tiem- kas ne tuvu- no bara un pieņemtības- ticu- joprojām.. tagad- es uzsāku vienu deju traku; iespējams- ne tuvu- manu... manējā- KLUSĒ... lieta- pierasta, ja kas... man vnk- sailgojies- būt Sievietei- iekārojamai.. tā notiek. Kad- spīdums tas- acīs.. tikpat iespējams, ka- izbraukusi riņķi, it kā- sarunāto- nenobraucu- līdz galam; un- griežos- atpakaļ... jo- vēlos jau tikai- Tevi.. un- Tu!- zini- to.... kā būs- tā tam būs- būt. Laika putns- ir spārnos..

.. neatceros pat- cik pagājis laika no brīža, kad- šo dziesmiņu- man!- Aļona, Meitene, kas raksta patiešām labu un- sevī izdzīvotu dzeju.. un- kopš laika tā- ik pa laiciņam- noklausos atkal un atkal.. brīžos- kad man- vajag.. Paldies Tev, Aļona! :)