Acis
16. jūn 2014. 14:01
Acis
Tavas acis tik spožas,
Tik ļoti piepildītas
Ar mūžamdzīvo zāli pļavā-
Kā tādas acis nemīlēt var?
Manas acis- tās staro,
Tajās dažādas jūtas mājo,
Kas tērpušās jūras zilajā
Un skumīgi pelēkā krāsā.
Acis, kuras aizmirst nespēšu-
Tās tumši brūnas, zinošas.
Tik vērīgas un gādīgas-
Mīlošās mātes acis man atmiņā.
Jans Ikes
www.jansikes.lv
Atslegas vārdi: dzeja18356, acis2, dzejnieks0, Jans Ikes21, www.jansikes.lv0
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
17. jūn 2014. 09:12man gan no bērnības nav atmiņā acis...bet tas ko sauc par GĀDĪBU, ko sajutu.
varu pat teikt, ka mātes ACĪS tā arī īsti neieskatījos...daudz vārdus viņa paturēja pie sevis, dzirdēju tikai nopūtu
Ingrida X. 17. jūn 2014. 00:45Reizēm- gurušas tās
Veras pretī tev, acis..
un tad- vārdiņš- gaidīts un mīļš
Liek iedegties tajās
Zvaigznītēm- tām...
Konuts D. 16. jūn 2014. 20:34iespermot acī
Vasilijs P. 16. jūn 2014. 15:00Vinai patiesam piestav...Gimene.
Dzēsts profils
16. jūn 2014. 14:48Jūsmojam par citu acīm , kamēr pats savējàs piesedzis... ?