.... īstenībā- lai ikdiena iegūtu krāsiņas, ir vajadzīgs tik maz!!! Es par attiecībām tagad. Ielikt mazu zīmīti Mīļotā kabatā : "vienkārši- atceries!"... ievest darbā pīrādziņus, kad to gaida vismazāk... pateikt vārdiņus- mīļus, uzmundrinošus un labus... Un- jā!!!- kaut pa reizītei- saņemt šīs mazās, bet- ļoti ļoti nozīmīgās- mīļuma izpausmes- pretī. Nu nevajag rožu klēpjus un smaržas tur nez kādas, tas viss... ir pārāk ārišķīgi, vsm es to- sajūtu tā... vajag tās mazās, ļoti ļoti sasildošās- lietiņas... kuras aizmirstam- tik bieži...
Un- tieši tā ir tā dzīves svinēšana; bez pompa un vēl nez kā tur... Dodot mīļumu savu, neizsverot- vai tā vajag vai- nē, nedomājot, vai saņemšu pretī to... un- būt laimīgai- kad- Cilvēks tavs- iepriecina tevi, ar uzmanību, siltu...
"Mēs novecojam ne tad, kad parādās krunciņas, bet tad, kad vairs negribam svinēt dzīvi."
Kā jau teicu- dzīves svinēšanai nevajag orķestri un datumus, konkrētus, vajag- siltu un mīļu: Atceros tevi. Ilgojos. Gaidu.
/paldies, Tomij! Jau labu laiciņu, Tava bloga iespaidā, klausos Vaengu :) /
Atslegas vārdi: svinēt dzīvi0
Svinēt dzīvi! Bez pompa! Mazās, sildošās lietiņas! (Mazliet atkāpšos no Vaengas burvības un kaut ko vienkāršu, tiešā nozīmē, bez orķestra... Pat nebūs profesionāļi, bet Tavs blogs pēc ilga laika atkal lika man sameklēt šos puišus. )
Paldies, Ingrid, par šo ..ierakstu, dziesmu...
Jauki, patiesi...kaut kas tik netverami trausls...
Un tagad- aizdošos līdz veikalam- sagribējās ko garšīgu; un nosvinēšu vakaru šo: 2014.gada 16.jūniju .. ir jauki- svinēt kopā ar Cilvēku vai Cilvēkiem mīļiem, bet- jāiemācās arī- svinēt- vienai. Un tas nebūt nav tas sliktākais, kas ar mums var notikt :) .. jo- tāpat taču zinām, ka mūsu Mīļie- IR!!! Pasaulē šajā!!!
Tomij!!! Nevajag!!! Esmu priecīga, ik reizi, kad uzduros kam labam- nedzirdētam vai- piemirstam!!! Cik reižu IlonCis nav mani labā mūzikā "ievilkusi", netīšām; tagad- to izdarīji Tu, netīšām!!! Paldies!!!
Tur jau, Ineta, bieži tā nelaime- gaidām to, un gaidām- šito... tā vietā, lai vnk izbaudītu Mirkli, mums doto. Man pat nepatīk, savā ziņā- pat atbaida tie trakie masu svētki- Jaunie gadi un Jāņi, un citi. Patīk mazie, pašu uzradītie, tikai mums!!! Nesaku jau, ka tā ir tā attieksme- pareizā, ne taču!!! Saku tikai to, kā tas ir man.
Reiz gan vienus "Līgo!" gaidīju ļoti, ar mazu ugunskuriņu jūras krastā- diviem... bet- notika tā, kā notika- tajā naktī Cilvēks tas nonāca slimnīcā; un tas pārgrozīja daudz ko... ne tikai- Līgo
... Ingrid, Tu man liec publiski sarkt...
... varbūt, Vasilij, varbūt :)
Tikai- esmu pārliecināta!, ka tad, ja vēlas to ļoti, VAR iemācīties tās intereses sabalansēt. Es nerunāju no tukša. Neiebraucot personiskajā par daudz, man nepaskaidrot, kādēļ- esmu pārliecināta- tik.
Laikam svarīgi neaizrauties ar "Gaidīšanas svētkiem", gaidot uz kaut kādu mistisku "Uhhh!" kaut kad nākotnē. Viss jau notiek mums apkārt tagad
Ta jau tas ir-biezi-katram savs cels-savas intreses-un kas nu kuram tuvaks-piedod.Atraitnis.