grūti atšķirt murgus no vīzijām...., jo nesaprotami cilvēki, neparastas vietas un seni pagātnes uzplaiksnījumi.... bez 0.7 netikt skaidrībā.

Es agrak biezi redzeju vienu un to pasu sapni, itka es esmu savas vecmammas mezaa, un ir kara laiks , un itka man ir jabeg no fasistiem paari plavai no meza lidz vecmammas majai , un katru nakti es skreju , bet pamodos puscelaa. Un taa katru reizi , bet arvien tuvak majai , un tad viena sapni (pedejaa) es tomer aizskreju lidz majai.Satraukums bija sausmigs , es pamodos ar drausmigiem sirds pukstiem . Bet vairak es to sapni neredzeju.Velak , kad man bija jau berni , es zinaju , ka , ja es sapni redzu , ka man ratini ar bernu ripo no kalna , un es skrienu pakal, tatad kads no berniem bus slims, tas bija taa vienmer.Un vel , es pirms iepazinos ar savu viru , es sapni redzeju melnu fonu , un balss man teica , pazvani uz so numuru , un redzeju numuru , bet nekad neiegaumeju , tikai pedejos tris ciparus , ka izradijas velak ,kad es iepazinos ar savu toposo viru , tas bija vina numurs. Es sapnus redzu loti reti , bet ja redzu kautkad , tad tas nav vienkarsi tapat...

drīzāk jau es. Varu derēt, ka viņa mani pat vairs neatceras un, kā tad ar mirušajiem; viņi arī ilgojas pēc manis?:D

Sapnī nāk tie cilvēki , kuri par Tevi domā .Varbūt viņa vēlas Tevi satikt , domā par Tevi .

Tu neesi piesaistījis tēva garu, tu esi apņēmības pilns būt tāds pats kā viņš...jo retāk redz tuviniekus, jo tos vairāk idealizē.

Man reiz viens teica, ka esmu piesaistījis savu tēva garu. Veicām rituālu un kaut kas nogāja greizi, ka man palika ļoti slikti un, visa zeme tobrīd zem manis iebruka un, sajūta bija kā jautrajos kalniņos, laižoties no kalna lejā.

Pagātne esot jāatlaiž, sasodīti grūti, bet var (ar laiku, man tas prasīja gadus 25 apmēram)...

Es arī domāju,ka lidojums sapnī nav nejaušs,ja ik pa laikam redzi,tad varbūt ir vērts mēģināt ko uzzināt par viņu,uzmeklēt...un tēvs,ja nāk sapnī mirušie,tad mēģini atcerēties, kā tie nāk,jo arī viņi nenāk tāpat vien...ļoti bieži viņi Tev vēlas ko pateikt,brīdināt...it kā kaut kam sagatavot,labam,vai ne tik labam...

Nekads Dzeims Bonds jau neesmu...atraitnis.Darbs arzonas.

Gadiem nav nozīmes, cik tie pagājuši...un, ja labi gribēsi- atradīsi...

Kaut kas karmisks saista jūs abus, ko neesat vēl atrisinājuši...

es toties Tavas atmiņas sakarā iedomājos pr reālām dvēselēm-man ir atmiņas par tām.
īsumā: kad biju pavisam maziņa, es redzēju un atceros, kāds bija mājā skapis, krēsli, krāsns, kaimiņus, aku...bet es neatceros, kādi izskatījās mani vecāki un viena vecmamma, man viņa asociējās ar kaut ko baltu-vecākos atceros pēc runātiem vārdiem...un klātbūtnes. Tas bija kā silts biezs aitādas kažociņš. Vēl atceros, ka mani veda uz ambulanci potēties...es atceros rindu ar cilvēkiem, gāju tiem klāt acīs skatījos, aplūkoja sieviņu lakatus, kurpes, bet mammu neredzēju fiziski-es to sajutu.
Un tagad saprotu, kā .../ja redzu kādu tiešām neglītu mammu/, un bērns pie tās glaužas-viņs arī redz tikai dvēseli

Vai tad nu detektīvus neesi skatījies...aizbrauc turp...izošņā apkārtni...nopratini kaimiņus...noanketē visu novadiņu...bet ja  pa nopietno, tad šobrīd atrast cilvēkus nemaz tik grūti nav

Es tikai viņas vārdu zinu un ir pagājuši 20. gadi.

Kas liedz šo meiteni uzmeklēt? Ja vada kāds nopietns mērķis , tad jebko var atrast

.... ļoti "aizķēra" Tavs stāsts!!! .. tajā tik daudz vārdos nenosauktas smeldzes!!.. par Cilvēkiem, kurus esam pazaudējuši.. iemesli- šādi vai tādi.. bet- pazaudējamies viens otram.. lai- iespējams- nesatiktos vairs- nekad.. Tā jau tas notiek, un- tomēr- šie atgādinājumi- sapņos.. šie piesitieni- pie loga rūts.. Es nezinu, man aizvien vairāk un vairāk šķiet- bieži esam vnk nevērīgi, nevērīgi- daudz par daudz.. vsm man- tie "klauvējieni" bieži vēsta- tieši to....