Pāris ieraksti no kāda bloga, mana:
Viņa: "Runājos ar sevi...runājos ar jūru, runājos ar kaijām es...- tas par TEVI. "
Es: " ... jā, .. Es patiešām runājos- ar sevi. Runājos ar egli- aiz loga- reizēm... un- manās asarās- reizēm- mēmi noraugās kaķītis logā- glezniņā pie sienas.. tāpat kā tad, kad smejos viena- smieklos manos... Un??? .. meli, protams, atkal, meli mani.."
................................................
Fotogrāfijā- kaķītis, kurš arī šobrīd, raugās- manī.. nekritizējiet, lūdzu, cik māksliniecisks vai nemāksliniecisks- tas- vnk mirkļa sajūtās tapusi kolāžiņa, man pašai- mīļa /foto- tikko/
Debesis, lauki un ceļš, ar kuriem parunājos vakarvakarā /foto no vakarvakara/
Atslegas vārdi: gadās0
Un??? Man patīk, ka zinu- Viņš noraugās
ja kaķitis glezniņā tikai noraugās...tāpat Dievs -tikai noraugās
Interesantāk tomēr runāt ar tiem , kuri arī atbild..
Mani dažkārt fascinē, ka Tu māki parunāties ar sevi, dabas dots talants vai neierobežota fantāzija, un izteitka juteklība, bet varbūt kādas atskaņas no pirmatnējās Ievas
bāāāāc!!!! un- tā taču ir realitāte???.. nekāds tur- fotošops???? 2x skaitīju, bet nojuka- cik viņu- tur??? 11??? 12??
Tā mēs te lēnītiņām iepazīstam viens otru, tik, cik nu katrs ļaujamies tikt- iepazītam :)
Redzi- Alisei arī kaķītis balts!!!, ar garu garu spalvu!! noteikti- samīļojoties- forši un silti!!!
Inetas- sazvērnieces abas!- šodien sadarīja nedarbu; tagad- nu tēlo "sapņainās govis"/tas- pēc Kuku interesantās leksikas /..
Jā, Inetiņ, nu ir man privička tāda- "apaugt" ar visādiem mīļknibulīšiem... neko nevaru tur padarīt!!! Patīk jau man tie skaidrīgie interjeri, bet- katram tam knibulītim- nozīme- priekš manis.. un- bez lietiņām tām, mani sildošām, laikam justos tāpat, kā, teiksim, bez ķēdītes uz rokas vai- auskariem.... cits- var būt un var nebūt, bet tās ir lietiņas, bez kurām sajūtos- plika
Manejās šodien pa dienu, kamēr neviens nav majās, no sekcijas augšas nogāza 2 vāzes, vienu ar puķēm... nekāds inspektors Caps nepateiks, kura to izdarīja, tagad abas guļ, baigi labiņās
..bet manējais , kā Inetas baltais kaķītis...tikai divreiz garāku spalvu
Tev daudz sīku piemiņas lietiņu-visādi knibulīši, laikam atmiņas par kādiem dāvinātājiem, sirdij tuviem.
Dzīvnieku zaudēšana ir bēdīga lieta, man arī acu priekša bērnībā sabrauca manu mīļo suņuku , kad viņš ļoti pēkšņi izrāvās no rokām, jo ieraudzīja uz ielas kādu ļoti interesantu objektu.
.... ar Viņu var parunāties- vienmēr!!! Uzklausa, pašķiebjot uz vienu vai otru pusi savas smailās austiņas- uzklausa uzmanīgi; un- kas pats galvenais!- ne reizes nav man aizrādījis, ka vāros par daudz!!! Vot. Vnk- ļoti saprotošs Un- labāku gultasbiedru par Viņu- iedomāties- grūti... tas siltais kamoliņš, kad riktējas, riktējas, līdz iekārtojas-ērti- manu kāju- līkumiņā..
Man, Vasilij, sen sen vairs nav kaķīša bijis.... Visi mani bērnības un jaunības kaķīši tika sabraukti... garām vecajai privātmajai, pilsētas pašā nomalē, kurā dzīvoju, iet ceļš uz Rīgu, tas ir galvenais ceļš manā pilsētiņā.. loģiski- vnm satiksme liela... vienu kaķīti, tas bija melns, pati, vēl būdama bērns, slima, sēžot istabā pie loga, redzēju- KĀ sabrauca... tas nebija netīšām!!! Bobiks izmeta speciāli cilpu, lai- uztrāpītu.. nevēlos tgd par to... pārāk sapīgas atmiņas... un arī sunītis mans, Lācītis, izlaists ārā vnk pačurāt- bija auksts, ļoti auksts ziemas vakars- nedarījis tā nekad, vnk- aizskrēja... meklēju nedēļu, saucot tajos -30 vai cik: Lācīti! Lācīti!!!.... nesasaucu- neko.... esmu pārliecināta, ka nosala- kkur.... aiz to- man nav vairs ne sunīša, ne kaķīša...
Cik Tavas minkas- izteiksmīgas!!! Melnajai- acis kā lokatori super!!!.. Baltā, vsm pēc foto šķiet, tāda prātīgāka... bet- ārējais jau var būt mānīgs, zinu...
.... un- Viņām nav- bardaciņā..
To formas-manas,un dazadas fazes...
Man patik-cilveka un kakka attiecibas...
... jā, tie ziediņi, kas zem stikliņa, rāmītī, izlkaltēti.. Bet- zem kaķīša ir galdiņš, kur vnm, kad esmu mājās, vazītē- puķītes svaigākas..
Kaķītim vajadzētu svaigaakas puķītes