Mani tikko ļoti paņēma vārdiņi no personiskās sarakstes, atvaino, lūdzu, ka nocitēšu, jo- tieši tie mani ierosināja uzrakstīt šo blogu:
"Tādas lielas laimes nemaz nav, ir sīkas ikdienišķas laimītes, kuras saudzīgi savācot kopā....mēs varam justies labi.."
Un tā nu es, dieniņas trīs, "vācu" šīs mazās laimītes, un- jā!- biju priecīga, ļoti!!
Stāsts, protams, vairāk vai mazāk, sasaistās ar šo īpašo laiku- Saulgriežiem
Jā, man ļoti patīk- ko un kā- dara cilvēciņi- te:
/vēlreiz paldies Inetai, kas netīšām parādīja ceļu- turp, un manai Mazajai, kas- tīšām!- mani- turp- aizveda! /
Šoreiz mandalu dejas, kā jau 21.-ajā, pašos Saulgriežos, tika izdejotas īpaši, un sajūtas, ko tur guvu... tās nevar uzrakstīt, tās vnk- jāgūst.. dejojot aplī- uz zilā paklāja- ap šo jasmīnu vainagu, svecītei degot.. un mūzikai- īpašai- skanot..
Ļoti patika vakarā ielīgošanas pasākums- koncerts O.Vācieša muzejā, kurā dziedāja Cilvēciņi, kas to- dziedāt- patreiz vēl mācās, bez kāda vecuma cenza
Tā 1.daļā tika dziedātas latviešu tautas spēka dziesmas, 2.daļā- katrs kādu sev tuvu dziesmu- angļu, krievu, latviešu vai citā valodā. Mani favorīti bija- Sieviete, kas tik kolosāli nodziedāja blūzu, un Puisis- ar savu romanci:
Tas, ko vēl vēlos ļoti pateikt Jums, ir:
Ne jau pasākumā tādā vai šādā rodams tieši tavs piepildījums- tās mazās prieka un optimisma drupačiņas, kas saveido- beigu galā- ko lielāku; varbūt tava "pavasara studija" ir dabā- pielijušā un aukstā pļavā, vrb- pie jūras, varbūt.... ai, cik te nav iespēju- kur!!!! Daba ir Uzlādējoša- VIENMĒR, rakstu tgd lietas, ko zinām- visi, nekas Man ļoti gribas pievienot vēl divas bildītes- vienā- atspulgi dzidrajā ūdenī aiz O.Vācieša muzeja; otrā- Saulīte iet gulēt, kad, dienai- lēnām izdziestot- izvedu ārā- pacelt kājiņu- savu Čaku Norisu:
....................................................
Paldies TEV- Tu zini, par ko! .. Paldies, mana Maziņā- par visu!!! Paldies, Gati, ka izglābi manu auto!!.. Paldies, manu mīļo Čakij, ka vnm tik ļoti gaidi mani!!
...................................................
Daudz siltuma, optimisma un mīļuma- Visiem!!!
Atslegas vārdi: mazās laimītes0
... jā, atkal- dziesmiņā- īstā... Paldies Tev, ka sajūti un- saproti- otru! :)
Man arī patīk.. ,īstā brīdī noklausīta, spēj aizskart arī "raudamās" stīgas
Vēl šī jauka no Maksa Fadejeva "pūra" (it kā veltīta reālai meitenei):
Ты из моей мечты, сделан из воды,
Таешь по краям.
Я тайну отдала и тебя звала
Сколько я могла.
Не молчи, не остынет кровь,
В ней моя любовь.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Дыши со мной,
Может быть, когда-то мы увидимся с тобой.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Дыши со мной,
Может быть, когда-то мы увидимся с тобой.
Нет больше ничего,
Кроме одного вздоха твоего,
Мы уплывём туда,
Где течёт всегда венами вода.
Не молчи, не остынет кровь,
В ней моя любовь.
Дыши со мной,
Отражая тени, мы танцуем под водой.
Ineta! Es noklausījos reizes divas no vietas- tik ļoti ļoti!!!!
Noteikti- pašā vakarā- klausīšos- vēl.... saproti- sāka birt asaras kā pupas... tās, kurām ir reizēm vnk jāizbirst ārā..... Es nezinu, kas un kā dažreiz notiek, bet- tā notiek un viss... Paldies Tev!!!
(Maksa Fadejeva mūzika, izpilda "Serebro")
Vārdi:http://www.karaoke.ru/song/9419.htm
Paldies, Inese!
Elpo dienu, elpo sauli,
Pārdarīto izelpo.
Mēs joprojām esam jauni,
Atsacīties neprotot.
Man nav ne jausmas, kāpēc tā,
Es vienkārši tev uzticos,
Es vienkārši tev uzticos.
Varbūt var arī savādāk,
Bet es tai visā neklausos.
Es jūtu tā kā tagad ir,
Es jūtu tā kā tagad ir.
Ir labi tā, es zinu to.
Kaut lapas šad tad jāpāršķir,
Kaut lapas šad tad jāpāršķir,
No acīm Tev to nolasot.
..............................................
Dziesmas teksts- vārdi- man- īstie :)
Elpo..
es tomēr teicu kā ir...bet tas man neinteresē....vāvuļo vien tālāk. Anugiņ...
Par Ziedoni-viņš rakstīja to ko viņš rakstīja, es viņa vietā neesmu tiesīga ne zīmi ievilkt viņa darbos...es rakstu to, ko es rakstu.
Vislvairāk iespiedās atmiņā kādā intervijā teiktais, kad Kantāne iekļuva valdībā---ka beidzot vakaros dabūšost dzirdēt ko putni koku galotnēs čivina...domāju, ka viņš klausījās,lkaut visas dziesmas zināja jau sennnnnnnnnnnnnnnnn.
oj. nežēlīgi saldi.
Un firmas smokings
... jā, es jau šo info- pretenziju Tavu, Vasilij, dažus mirkļus atpakaļ, izlasīju vairākos blogos; paldies- ka noinformēji arī mani, personīgi
Ka jau mineju-Aha!Iemacisi,lai tagad paraleli saksafonam vel macos balalaiku spelet...atraitnis
Malacītis!! Čakls Zēns Tu mums esi!!
Es jau gluzi analogiski-pec Vietejo meistaru pasutijumiem,gan ieliku-gan nomazgaju gaiteni Windovs..tagad vairs nav caurveju.
... par ko sapriecāšos, vai- nesapriecāšos es- daļa mana; sajutu- diskusiju turpināt- šobrīd- bezjēdzīgi. Ja Tu sāc vnk- vāvuļot. Ārā līst, pie ugunskura, kas deg- spītējot lietum- vairs neiešu; klausīšos tad labāk to, k-ko, kur saklausu- jēgu. Veiksmīgi Tev!
Iisajos tekstos tu esi ance...kaut reiz breeci, ka visaadas An tev derdzoties... mees tolaik bijaam divas An.... tu sev arii riebies? raktu noraadaamos personvaardus ar mazo burtu apzinaati, jo neredzu Tevi....
kapeec tad par nelaimi, uzskati ka mani citu nelaimes iepriecina?-maldies, Spam...nu tu saac atklaaties arvien labaak, gluzhi kiaa kukole...kad pachamdiija---es neesmu lezbe-nesapriecaajies
.... Tev par nelaimi- gana brīva- sajūtos arī- es
Es arī, Līva, šlobrīd vēl esmu cilvēks- dzīvs. Un arī- dienas manas- ir atšķirīgas- nežēlīgi. Un, ja neesi to sapratusi, tad- nesapratīsi nekad- esmu bijusi vnm- sava ceļa gājēja. Aiz to- pelta gana. Tas, ka meklēju sevī vairāk rimtuma, spējas- neeksplodēt- tas ir Ceļš, kuru izvēlējos - ES. Šobrīd- mans ceļš. Katra diena jauna- SPĒJ!!!- izdarīt korekcijas- jaunas. Arī šī, ja kas. Bet- es pretojos tām, cik- patreiz- spēju. Nelasi!!! Meli, kā vnm, vai ne???