Mani tikko ļoti paņēma vārdiņi no personiskās sarakstes, atvaino, lūdzu, ka nocitēšu, jo- tieši tie mani ierosināja uzrakstīt šo blogu:
"Tādas lielas laimes nemaz nav, ir sīkas ikdienišķas laimītes, kuras saudzīgi savācot kopā....mēs varam justies labi.."
Un tā nu es, dieniņas trīs, "vācu" šīs mazās laimītes, un- jā!- biju priecīga, ļoti!!
Stāsts, protams, vairāk vai mazāk, sasaistās ar šo īpašo laiku- Saulgriežiem
Jā, man ļoti patīk- ko un kā- dara cilvēciņi- te:
/vēlreiz paldies Inetai, kas netīšām parādīja ceļu- turp, un manai Mazajai, kas- tīšām!- mani- turp- aizveda! /
Šoreiz mandalu dejas, kā jau 21.-ajā, pašos Saulgriežos, tika izdejotas īpaši, un sajūtas, ko tur guvu... tās nevar uzrakstīt, tās vnk- jāgūst.. dejojot aplī- uz zilā paklāja- ap šo jasmīnu vainagu, svecītei degot.. un mūzikai- īpašai- skanot..
Ļoti patika vakarā ielīgošanas pasākums- koncerts O.Vācieša muzejā, kurā dziedāja Cilvēciņi, kas to- dziedāt- patreiz vēl mācās, bez kāda vecuma cenza
Tā 1.daļā tika dziedātas latviešu tautas spēka dziesmas, 2.daļā- katrs kādu sev tuvu dziesmu- angļu, krievu, latviešu vai citā valodā. Mani favorīti bija- Sieviete, kas tik kolosāli nodziedāja blūzu, un Puisis- ar savu romanci:
Tas, ko vēl vēlos ļoti pateikt Jums, ir:
Ne jau pasākumā tādā vai šādā rodams tieši tavs piepildījums- tās mazās prieka un optimisma drupačiņas, kas saveido- beigu galā- ko lielāku; varbūt tava "pavasara studija" ir dabā- pielijušā un aukstā pļavā, vrb- pie jūras, varbūt.... ai, cik te nav iespēju- kur!!!! Daba ir Uzlādējoša- VIENMĒR, rakstu tgd lietas, ko zinām- visi, nekas Man ļoti gribas pievienot vēl divas bildītes- vienā- atspulgi dzidrajā ūdenī aiz O.Vācieša muzeja; otrā- Saulīte iet gulēt, kad, dienai- lēnām izdziestot- izvedu ārā- pacelt kājiņu- savu Čaku Norisu:
....................................................
Paldies TEV- Tu zini, par ko! .. Paldies, mana Maziņā- par visu!!! Paldies, Gati, ka izglābi manu auto!!.. Paldies, manu mīļo Čakij, ka vnm tik ļoti gaidi mani!!
...................................................
Daudz siltuma, optimisma un mīļuma- Visiem!!!
Atslegas vārdi: mazās laimītes0
man nav jeegas taas, kas tava jeega TE-> $ emu pilniigi briiva
es nemekleeju viendabiigu identitaati, peec kaa mani atpaziitu peec rakstura ieziimeem-esmu dziivs ciloveeks un katra diena man ir savaadaaka-identiska man un es dienai...identiska pat mirklim-un neviens nezina, pat es nezinu...manu naakosho vaardu, ko dziives graamataa rakstiishu es
kremēsimies; nav jēgas- tērēt Tev te- vārdus.
nevienu!!! no JUMS pa vienam vien-man nav zheel zaudeet-pat beeres neriikoju-Neglabaaju....kaa Vasilijs teica-Lai puust /virs zemes/-Atraitne
.... jautri!!!.. kas Tevi- dimantu atšķirīgo- spiež nākt- manās grēksūdzēs??
Man gan, savukārt, šķiet, ka viena no tām, kas izliekas ne slikti, esi Tu. Jo- Tavi- savas identitātes meklējumi- stipri- nepārliecinoši.. Tava daļa- ne mana. Gruzījies vien tālāk. Man- to nevajaga Es zinu, ko daru- es; Tu- ko un kāpēc- Tu
Atvars...mans Atvars-atpaziistu sit Jaaniiti vara bungas, vaartu staba galinjaa... , a kaa vinjs tika tur staba galaa?
Tu dziedi gluzhi kaa puse no TE " visiem" un ja es domaaju savaadaak, neraudu un nemierinu TEVI tavaas Greeksuudzees, tas noziimee tikai to, ka neuzskatu par vajadziigu, celt to, kursh tikai izliekas
Novēlu gan: Slīpē savu vēlmi "pavemstīties"- līdz dimanta spožumam, jo- ja vēl neesi, tad- drīz pavisam- kļūsi- dimants
raksti testamentu? un man neko nenoveeli
Man nekas, Līva, Tev nav ne jāpierāda, ne- jāatspēko. Bet- goda v.!- Tava "visgudrība", balstoties tikai un vienīgi uz saviem minējumiem- pieriebusies gan. Es zinu- Kurš rakstīja man, un- ko. Šorīt, nē, nu jau jāsaka- vakarrīt- 10:05.
"Kas ar sevi nestrīdas, kā tas pratīs ar citiem? Grauzīs. Tas nepratīs strīdēties, bet grauzt. Upe grauzīs krastu, ķirmis galdu, suns kaulu un cilvēks cilvēku. “ /I.Ziedonis/
Turpini! Ja gūsti no tā gandarījumu, esi vnk dziļi nelaimīgs cilvēks, sevī.
lasiiju tikai bloga saakumu-tas citaats par siiklaimiiteem ir no Laachuka blogiem, ne veestuleem Vinjsh TEV nekad nav rakstiijis veestules
tu viņu mīli....... caur mīlestību pielūdz........
Sandīti. Vai tad tad, ja k-kas patīk un k-ko atzīst, tam uzreiz apzīmējums "pielūgsme"?? Savāds Tavs domugājiens!! Ziedonis, ja kas, ir viens no maniem visvisvismīļākajiem dzejniekiem, un??? Lasu viņa dzeju, daļu- zinu no galvas; lasu epifānijas, daļu to fragmentu- zinu no galvas.. bet- tā kā nesajūtos gan- pielūgusi- ne agrāk, ne tagad..
redzi..... ingridiņ, elva pielūdz ziedoni...... ka viņu jupis...... prasts cilvis bija! Latvijas PSR Tautas dzejnieks .... mūsdienās tālāk par piezīmju blociņu netiktu..... lai viņam vieglas smiltis!
Mūsu lielais Dzejnieks zināja , ko saka .
Un tādas lielas laimes nemaz nav.
Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki.
Ir tikai tādas mazas laimītes.
Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.
( Imants Ziedonis)
es atmiņu uztrennēju pats......... man visi svarīgākie dzīves pieraksti atrodas galvā!
Es zinu
Cik malacīgi Tu visu!!!! Ar meijām un papardēm.... smuki!!!! Man tāds citādāks būs šis vakars, nekas- neskumstu jau aiz to, nemaz!!! Pienāks laiks, kad lietiņas atkal nostāsies vietiņās- savās. Zinu Aiz to- man kreisās acs skropstās- 2 mazi dimantiņi ielīmēti- veiksmītei- lielai
Meijas ziedēs!!! .. un- papardes, Tevis atvestas- arī!!!
Mēs jau tepat pa savu sētu, gaidam ciemiņus un lēlām gatavojamies.
P.S. Meijas un papardes no meža jau atvedu, redzēs vai vāzē arī tās ziedēs...