Mani tikko ļoti paņēma vārdiņi no personiskās sarakstes, atvaino, lūdzu, ka nocitēšu, jo- tieši tie mani ierosināja uzrakstīt šo blogu:
"Tādas lielas laimes nemaz nav, ir sīkas ikdienišķas laimītes, kuras saudzīgi savācot kopā....mēs varam justies labi.."
Un tā nu es, dieniņas trīs, "vācu" šīs mazās laimītes, un- jā!- biju priecīga, ļoti!!
Stāsts, protams, vairāk vai mazāk, sasaistās ar šo īpašo laiku- Saulgriežiem
Jā, man ļoti patīk- ko un kā- dara cilvēciņi- te:
/vēlreiz paldies Inetai, kas netīšām parādīja ceļu- turp, un manai Mazajai, kas- tīšām!- mani- turp- aizveda! /
Šoreiz mandalu dejas, kā jau 21.-ajā, pašos Saulgriežos, tika izdejotas īpaši, un sajūtas, ko tur guvu... tās nevar uzrakstīt, tās vnk- jāgūst.. dejojot aplī- uz zilā paklāja- ap šo jasmīnu vainagu, svecītei degot.. un mūzikai- īpašai- skanot..
Ļoti patika vakarā ielīgošanas pasākums- koncerts O.Vācieša muzejā, kurā dziedāja Cilvēciņi, kas to- dziedāt- patreiz vēl mācās, bez kāda vecuma cenza
Tā 1.daļā tika dziedātas latviešu tautas spēka dziesmas, 2.daļā- katrs kādu sev tuvu dziesmu- angļu, krievu, latviešu vai citā valodā. Mani favorīti bija- Sieviete, kas tik kolosāli nodziedāja blūzu, un Puisis- ar savu romanci:
Tas, ko vēl vēlos ļoti pateikt Jums, ir:
Ne jau pasākumā tādā vai šādā rodams tieši tavs piepildījums- tās mazās prieka un optimisma drupačiņas, kas saveido- beigu galā- ko lielāku; varbūt tava "pavasara studija" ir dabā- pielijušā un aukstā pļavā, vrb- pie jūras, varbūt.... ai, cik te nav iespēju- kur!!!! Daba ir Uzlādējoša- VIENMĒR, rakstu tgd lietas, ko zinām- visi, nekas Man ļoti gribas pievienot vēl divas bildītes- vienā- atspulgi dzidrajā ūdenī aiz O.Vācieša muzeja; otrā- Saulīte iet gulēt, kad, dienai- lēnām izdziestot- izvedu ārā- pacelt kājiņu- savu Čaku Norisu:
....................................................
Paldies TEV- Tu zini, par ko! .. Paldies, mana Maziņā- par visu!!! Paldies, Gati, ka izglābi manu auto!!.. Paldies, manu mīļo Čakij, ka vnm tik ļoti gaidi mani!!
...................................................
Daudz siltuma, optimisma un mīļuma- Visiem!!!
Atslegas vārdi: mazās laimītes0
Nu sveiki, sveiki Ingrīda Tiko starp gatavošanās pasākumu iznāca ieskatīties un tā labi paika. Kamēr kisa atpūšas pirms līgošanas varu te pašiverēt..
... traki vērīga acs
Līva visur redz tik maldus un melus.
Jā, Līva. Katrs jau tās laimītes vāc- pa savam. Un man- ja godīgi- ļoti bieži žēl to cilvēciņu, kas- kādā brīdī savā dzīvē bijuši tik vāji, ka- salūzuši, nonākot līdz tām- točku laimītēm..
no katra sasistā poda /pagājušās dienas/ kāda skaista lauska ar ornamentu...
Naktī miskaste izgāzta...visas pudeles kāds izlasījis-savācis-laimītes Točkai.
Paldies Tev, Lilij!!! Jā, esmu šobrīd Mājās, lieku kopā savas mazās laimītes, lai- spētu atkal... man drusku tagad bēdīgi- saņēmu tik tikko zvanu, ka jāatgriežas ātrāk, kā domāju... jāsaņemas!!.. nedrīkstu ļauties savam pozitīvismam iebuksēt...
Priecīgus Tev svētkus!!! Lai sirsniņa nesalst, galvenais!!!
Priecīgus Līgo svetkus, Tev Ingrīd! Esi Latvijā..tā izskatās.. un varu iedomāties cik labi jūties, jo esi Mājās.. jo nekur nav tik labi kā mājās..
... jā, Vasilij- arī Tev, protams!!! :).. Saproti- cik es biju priecīga, izvedot sīko Čakiju ārā, cik priecīga biju, ka priecīgs bija viņš- varot gulēt manu kāju līkumiņā... ai, nu tās ir tās mazās laimītes!!!
... mums katram, Sandi, ir tiesības uz savu viedokli. Mans- gluži nesakrīt ar Tavējo, tas nekas.... un- arī no Tava skatu punkta veroties- ir savs pozitīvais momentiņš- uztrenēji atmiņu, un mācījies svērt pats- kas Tev pieņemams, kas- nē :)
... nezinu- vai man paveicās ar skolotajiem, vai kā, bet- mani nu gan neviens nevienu apbrīnot nespieda!! Jā, laikam paveicās gan..
ojārs vācietis........ manuprāt, neveiksminieks..... kurš mēģinājis sevi atstrādāt dzejā!
man žēl ir to skolas bērnu, man žēl ir sevis ,kuriem bija viņa "dzēruma"murgi jāmācās skaitīt no galvas , kuriem bija jāapbrīno šis jefiņš ! kā leņins vai staļins, tikai kad sāc reāli domāt tad uzzini ,ka šie aprbīnas vērtie cilvēki ir bijuši nelgas!
Lai jau veicas