.... elpo dziļi!

23. jūn 2014. 12:32

   Mani tikko ļoti paņēma vārdiņi no personiskās sarakstes, atvaino, lūdzu, ka nocitēšu, jo- tieši tie mani ierosināja uzrakstīt šo blogu:
  "Tādas lielas laimes nemaz nav, ir sīkas ikdienišķas laimītes, kuras saudzīgi savācot kopā....mēs varam justies labi.."
   Un tā nu es, dieniņas trīs, "vācu" šīs mazās laimītes, un- jā!- biju priecīga, ļoti!!
   Stāsts, protams, vairāk vai mazāk, sasaistās ar šo īpašo laiku- Saulgriežiem
   Jā, man ļoti patīk- ko un kā- dara cilvēciņi- te:


/vēlreiz paldies Inetai, kas netīšām parādīja ceļu- turp, un manai Mazajai, kas- tīšām!- mani- turp- aizveda! /
   Šoreiz mandalu dejas, kā jau 21.-ajā, pašos Saulgriežos, tika izdejotas īpaši, un sajūtas, ko tur guvu... tās nevar uzrakstīt, tās vnk- jāgūst.. dejojot aplī- uz zilā paklāja- ap šo jasmīnu vainagu, svecītei degot.. un mūzikai- īpašai- skanot..


   Ļoti patika vakarā ielīgošanas pasākums- koncerts O.Vācieša muzejā, kurā dziedāja Cilvēciņi, kas to- dziedāt- patreiz vēl mācās, bez kāda vecuma cenza


   Tā 1.daļā tika dziedātas latviešu tautas spēka dziesmas, 2.daļā- katrs kādu sev tuvu dziesmu- angļu, krievu, latviešu vai citā valodā. Mani favorīti bija- Sieviete, kas tik kolosāli nodziedāja blūzu, un Puisis- ar savu romanci:


   Tas, ko vēl vēlos ļoti pateikt Jums, ir:
   Ne jau pasākumā tādā vai šādā rodams tieši tavs piepildījums- tās mazās prieka un optimisma drupačiņas, kas saveido- beigu galā- ko lielāku;  varbūt tava "pavasara studija" ir dabā- pielijušā un aukstā pļavā, vrb- pie jūras, varbūt.... ai, cik te nav iespēju- kur!!!!   Daba ir Uzlādējoša- VIENMĒR, rakstu tgd lietas, ko zinām- visi, nekas   Man ļoti gribas pievienot vēl divas bildītes- vienā- atspulgi dzidrajā ūdenī aiz O.Vācieša muzeja; otrā- Saulīte iet gulēt, kad, dienai- lēnām izdziestot- izvedu ārā- pacelt kājiņu- savu Čaku Norisu:



....................................................
   Paldies TEV- Tu zini, par ko! .. Paldies, mana Maziņā- par visu!!! Paldies, Gati, ka izglābi manu auto!!.. Paldies, manu mīļo Čakij, ka vnm tik ļoti gaidi mani!!
...................................................
  Daudz siltuma, optimisma un mīļuma- Visiem!!!
  

Atslegas vārdi: mazās laimītes0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (52)

Dzēsts profils 23. jūn 2014. 17:37

Nu sveiki, sveiki Ingrīda Tiko starp gatavošanās pasākumu iznāca ieskatīties un tā labi paika. Kamēr kisa atpūšas pirms līgošanas varu te pašiverēt..

Ingrida X. 23. jūn 2014. 17:00

... man jau, Atiņ, lielāka rūpe par Tevi- nu ka tik nesadari dumības!!!   pēc tiem saldajiem papardgrēkiem

Ingrida X. 23. jūn 2014. 16:35

... traki vērīga acs

Atis K. 23. jūn 2014. 16:17

Līva visur redz tik maldus un melus.

Ingrida X. 23. jūn 2014. 15:23

   Jā, Līva. Katrs jau tās laimītes vāc- pa savam. Un man- ja godīgi- ļoti bieži žēl to cilvēciņu, kas- kādā brīdī savā dzīvē bijuši tik vāji, ka- salūzuši, nonākot līdz tām- točku laimītēm..

Dzēsts profils 23. jūn 2014. 14:00

no katra sasistā poda /pagājušās dienas/ kāda skaista lauska ar ornamentu...
Naktī miskaste izgāzta...visas pudeles kāds izlasījis-savācis-laimītes Točkai.

Ingrida X. 23. jūn 2014. 13:17

   Paldies Tev, Lilij!!! Jā, esmu šobrīd Mājās, lieku kopā savas mazās laimītes, lai- spētu atkal... man drusku tagad bēdīgi- saņēmu tik tikko zvanu, ka jāatgriežas ātrāk, kā domāju... jāsaņemas!!.. nedrīkstu ļauties savam pozitīvismam iebuksēt...
  Priecīgus Tev svētkus!!! Lai sirsniņa nesalst, galvenais!!!

Dzēsts profils 23. jūn 2014. 13:12

Priecīgus Līgo svetkus, Tev Ingrīd! Esi Latvijā..tā izskatās.. un varu iedomāties cik labi jūties, jo esi Mājās.. jo nekur nav tik labi kā mājās..

Ingrida X. 23. jūn 2014. 13:03

... jā, Vasilij- arī Tev, protams!!! :).. Saproti- cik es biju priecīga, izvedot sīko Čakiju ārā, cik priecīga biju, ka priecīgs bija viņš- varot gulēt manu kāju līkumiņā... ai, nu tās ir tās mazās laimītes!!!

Ingrida X. 23. jūn 2014. 12:59

... mums katram, Sandi, ir tiesības uz savu viedokli. Mans- gluži nesakrīt ar Tavējo, tas nekas.... un- arī no Tava skatu punkta veroties- ir savs pozitīvais momentiņš- uztrenēji atmiņu, un mācījies svērt pats- kas Tev pieņemams, kas- nē :)
... nezinu- vai man paveicās ar skolotajiem, vai kā, bet- mani nu gan neviens nevienu apbrīnot nespieda!! Jā, laikam paveicās gan..

Dzēsts profils 23. jūn 2014. 12:54

ojārs vācietis........ manuprāt, neveiksminieks..... kurš mēģinājis sevi atstrādāt dzejā!
man žēl ir to skolas bērnu,  man žēl ir sevis ,kuriem bija viņa "dzēruma"murgi  jāmācās  skaitīt no galvas , kuriem bija jāapbrīno šis jefiņš ! kā leņins vai staļins, tikai kad sāc reāli domāt tad  uzzini ,ka  šie aprbīnas vērtie cilvēki ir bijuši nelgas!

Vasilijs P. 23. jūn 2014. 12:54

Lai jau veicas

Autorizācija

Ienākt