Kopceļa mirklis
24. jūn 2014. 17:17
Mirkli sarunājos ar grāmatnīcas bijušo vadītāju un viņas vīru. Pati knapi kustas, bet puķu klēpis rokā - daudz darbu kapos jāpadarot. Viņa nav no tiem, kas vecumā tik guļ un uzskata, ka dzīvo. Viņa dzīvo. Vīrs man prasīja, kā es tagad dzīvoju.
- Agrāk man bija daudz cilvēku, pēdējos gadus daudz suņu. Tagad tikai viens. Nezinu, kā samierināties. Pie cilvēku zaudējuma var pierast.
- Divi suņi nav daudz,
- Ir gan. Divi nav viens. Un es tam vienam neliku mocīties, ar gadu viņam pietika. Bet visskaistākais laiks manā dzīvē ir tas, kad pieskatīju mazdēliņu. Kā jau visiem šodien, bija problēmas ar bērnudārzu. Uz darbu nebija jāiet, bet nostrādājusies biju kā turks. Ko tik nenācās dzirdēt - tev ar ir krāniņš, tu tikai slēp; kuci dabūju...
- Kluci, vai ne
Pēc šīs sarunas atcējos savu bērnu "izgājienus". Piemēram, toreiz jau visu nevarēja nopirkt, bet man bija uzdāvināta viena "smalka"smaržu pudelīte, otru biju nopirkusi pati. Reiz atnāku mājās, viss smaržo, meita saka - mēs dezīti izpūtām vannasistabā. Vēlāk ieraugu - uz virtuves skapīša manas glaunās smaržu pudeles, tukšas, tajās laikam pilnumam sabāztas šujamadatas... Ar meitu kopā bijām skatījušās latviešu filmu '"Sprīdītis". Jau pie mājas dzirdu, ka dēls raud. Vīrs saka - sodīju viņu. A puika sūdzas - es visiem pankūkas būtu iedevis. Viņš bija uz virtuves grīdas izbēris vairākas miltu pakas un jau sameklējis koka karoti, ar ko visu samaisīt...
- Klau, bet es izlasīju, ka 2000 grāmatu metienam meklē pusi summas, jo izdevniecība sedz tikai otru pusi.
- Vā, mēs taču savulaik runājām, ka 20000 tirāža ir mazs metiens. Tālu esam tikuši.
Tālu tikuši. Gan jau tiksiem vēl tālāk.
Mūsu kopāejamais ceļš beidzās.
Atslegas vārdi: tā ir559
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Sandris X. 25. jūn 2014. 10:05Sieva kādreiz juniora ,,pērles,, pat kladītē pierakstīja .
- Tēti , mums dārzā jau lieli , lieli kāpostu tīteņi izauguši , ar vienu pietiks visiem paēst! (par kāpostgalvām )
savsem k. 24. jūn 2014. 22:43Kritiķa darbs un pienākums ir kritizēt ... visur un visus
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 22:39būtu labi, ja arī ar tevi kādai beigtos kopāejamais ceļš-nez kādu stāsta versiju atainotu parodijas varoņi savā skatījumā-uzklausot vienu pusi...nerodas kopaina
Ingrida X. 24. jūn 2014. 19:29Gunta. Tavu stāstu izlasīju ar interesi. Uzrakstīts- tik reāli, tik- no dzīves
Kad lasīju par Tavu bērnu "izgājieniem", pēkšņi atmiņā traki spilgti uzpeldēja- manējo jociņi :) .. Viens no tiem: Kad manai Mazajai piedzima brālītis, Viņai bija nepilni trīs. Biju vēl slimnīcā, un vienīgā iespēja sazināties tolaik bija telefons dzemdību nodaļas gaitenī, uz kuru, protams, bija jāgaida rindā. Nu lūk. Sazvanījāmies. Un tad Mazā teica: Mammiņ, tu pagaidi- es ātri aizskriešu un paņemšu savas jaunās sarkanās kurpītes, kuras man māsīca atdeva... protams, ka gaidīju, līdz Viņa man tās kurpītes pa telefonu "parādīja" ; pateicu, ka traki smukas un man arī- prieks!
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 18:33to par slēpto krāniņu teica tev es arī paprasītu, lai parāda pretējo...vismaz!
esi nesieviškīga...tāda nāca ciemos pie vienas saslimušas mediķes, tieši tavos gados,...vai mazliet vecāka-kādi 83 bija...
jautrite b. 24. jūn 2014. 18:20tiek plānota e-medicīna-liekas ,ka no 2016.gada obligāta
Dzēsts profils
24. jūn 2014. 17:58kancelejas precēs pildspalvas arī ir, bet rokraksti, klabinot tastatūras pārvērtušies par ārstu parakstiem-pati saprati, ko uzrakstīji?!
jautrite b. 24. jūn 2014. 17:28bet arī tad bija autori,kurus darbus ,lai notirgotu iesaiņoja dāvanā ar kādu labu grāmatu,un tagad viens paliels grāmatu skapis saiet vienā elektroniskā grāmatā...mums jāmainas līdzi laikam,un kamēr ļaudīm nav liekas naudas,jāattīsta bibliotēku pakalpojumi-pagāušajā nedēļā biju bibliotēkā-dabūju vajadzīgās grāmatas darbam,vīram un sev lasīšanai-teikšu -ir daudz jaunu grāmatu-nu protams ,gan tādas ,kas būs vēl pēc 100 un 200 gadiem,arī tādas ,kas viendienītes