Mana dzeja

29. jūn 2014. 20:35

Tik maigs pieskāriens
Kā tauriņa spārnu vēdas,
Kā zīds,kas pārslīd pār ādu.
Tavs pieskāriens...
Vien knapi var sajust ar miesu,
Bet sirds to jūt..
Pat tad,ja attālums šķir..
Man sveši skārieni derdzas!
Šķiet   smilšpapirs pār ādu slīd!
Tik tavs pieskāriens
Sniedz man samtainus glāstus,
Kas maigumu ,dvēselei sniedz.

Atslegas vārdi: jums0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Dzēsts profils 30. jūn 2014. 15:32

tavai visai dzeja pazuda Foršums...un viss izbaloja..../cik viegli nāca-tik viegli aizgāja...tas, kas nebij no tevis nācis/

Dzēsts profils 30. jūn 2014. 14:49

nospērusi Laurai dzejoli...sēž uz lauriem...mīlniece maigā-   ceļš uz godu-copītē.
ja dzejo...mati vienmēr!!! ir atrisuši...to krēpes vējā plandās un otas triepienus uz baltas lapas sviež-savus vienreizīgos vārdus.

www.gulbenesbiblioteka.lv/faili/.../2d_abolina.pdf

Dzēsts profils 30. jūn 2014. 10:33

vai krosenes nav nodilušas ...pret ceļa asfaltu beržoties

Sandris X. 30. jūn 2014. 10:27

   Maigs pieskāriens ar vārdiem ..

Dzēsts profils 30. jūn 2014. 10:23

man gan viens vēstulēs  teica: -tikai nesāc dzejot...
Man sveši skārieni derdzas!
Šķiet   smilšpapirs pār ādu slīd!

sapratu-lai ko teiktu-svešais, tas viss ir svešs...kas ārpus Ģimenes-un paturēju to pie sevis.

Dzēsts profils 29. jūn 2014. 23:24

...dzejo tikai...un nevienu te neklausies...   

Henrijs L. 29. jūn 2014. 22:25

Alise .. 29. jūn 2014. 21:20

dzejo, dzejo,,,,tikai- priekš kam????

Dzēsts profils 29. jūn 2014. 20:38

..tas par mani...

Autorizācija

Ienākt